Kā Baltijas ceļu 1989. gadā atspoguļoja ārzemēs? Ieskats tā laika presē

1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš, kura laikā aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, atspoguļots arī ārzemju preses slejās. 

ASV un arī Eiropas valstu laikraksti nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa norises vēstīja, ka baltieši sadevās rokās Hitlera-Staļina pakta (saukts arī par Molotova-Ribentropa paktu – tā parakstītāju vārdā) parakstīšanas 50. gadadienā, tādējādi nosodot šo slepeno vienošanos un prasot lielāku neatkarību no Maskavas.

Par baltiešu nevardarbīgo protesta akciju ziņoja gan pasaules lielākās ziņu aģentūras, tostarp "Associated Press" (AP), gan arī ASV lielākie laikraksti, kā "Washington Post", "The New York Times", "Los Angeles Times". To materiālus izmantoja daļa citu mediju, arī mazāki ASV izdevumi, kas uzskatīja šo notikumu par tik nozīmīgu, ka tam atvēlēja vietu pirmajā lapā. Piedāvājam ieskatu septiņos tā laika preses izdevumos, ko apkopoja Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatori.

1.

ASV Konektikutas štata viens no lielākajiem laikrakstiem "Hartford Courant" nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vēsta, ka apmēram 700 000 cilvēku no Tallinas līdz Viļņai sadevās rokās, veidojot 370 jūdžu (apmēram 600 kilometru) garu "cilvēku ķēdi". Baltijas valstu iedzīvotāji un viņu ārzemēs dzīvojošie radi vienoti pieprasīja lielāku valstu neatkarību, kā arī Padomju Savienībai atzīt to, ka Baltijas valstis tika anektētas:

2.

Viens no vecākajiem ASV Ņujorkas štata laikrakstiem "Poughkeepsie Journal" nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vēsta, ka Baltijas valstīs notikusi viena lielākajām masu demonstrācijām, kāda jebkad piedzīvota Padomju Savienībā. Vairāk nekā miljons Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, lai tādējādi protestētu pret Baltijas valstu pārņemšanu, kas sekoja pēc slepenās Maskavas un nacistiskās Vācijas vienošanās:

3.

Vienā no lielākajiem Lielbritānijas laikrakstiem "The Guardian" par Baltijas ceļa norisi nākamajā dienā ziņo kāds aculiecinieks no Viļņas. Viņš raksta, ka 23. augustā tieši plkst. 19 vakarā pusotrs miljons cilvēku devās uz ceļa un sadevās rokās. Cilvēku ķēde stiepās gandrīz 450 jūdžu garumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas līdz Igaunijas galvaspilsētai Tallinai. Tā noteikti bija viena no garākajām cilvēku ķēdēm, kāda pasaulē redzēta:

4. 

ASV Viskonsīnas štata laikraksts "Oshkosh Northwestern" 1989. gada 24. augustā ziņo, ka tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju trešdien, 23. augustā, sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi 370 jūdžu garumā. Baltijas ceļa dalībnieki pieprasīja Maskavai atzīt to, ka Igaunija, Latvija un Lietuva pievienotas PSRS ar varu. Tāpat akcijas dalībnieki prasīja lielāku brīvību Baltijas valstīm.

5.

ASV Aidaho štata laikraksts "The Times-News" nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa ziņo, ka desmitiem tūkstoši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās Baltijas ceļā, veidojot 370 jūdžu garu cilvēku ķēdi. Akcijas dalībnieki prasīja Maskavai atzīt, ka Baltijas valstis PSRS iekļautas ar varu, kā arī piešķirt tām lielāku brīvību. Šeit arī Maskavas pirmā reakcija uz notiekošo – būtu naivi ticēt, ka Eiropas robežas tagad varētu tikt pārzīmētas:

6.

Kanādas laikrakstā "The Windsor Star" nākamajā dienā pēc Baltijas ceļa vēstīja, ka simtiem tūkstoši cilvēku, daži dziedot nacionālās himnas, citi turot aizdegtas sveces ar melnu lenti, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi – tās garums bija 600 kilometri, bet dalībnieku skaits – miljons vai vairāk. Kopumā visās trijās valstīs dzīvo astoņi miljoni iedzīvotāju.

7.

Arī Spānijas vadošais laikraksts "El Pais" nākamajā dienā izceļ Baltijas ceļa akciju, kuras laikā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji cilvēki sadevās rokās, izveidojot 600 kilometru garu cilvēku ķēdi:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti