Indriķa Livonijas hronikā, kurā aprakstīta Līvzemes pievēršana kristietībai 12.gadsimta beigās un 13.gadsimta sākumā, minēta lībiešu vecākā Kaupo "lielā pils" — "Castrum Magnum Cauponis". Tā kā Kaupo pils ("Castrum Cauponis") hronikā tiek nosaukta arī par Turaidas pili ("Castrum Thoredense"), varēja pieņemt, ka tā atradusies Turaidas vāciešu mūra pils vietā. Savukārt senā mūra pils Turaidā pastāvēja laikā no 1214. līdz 1776. gadam, kad tā cieta ugunsgrēkā un vairs netika atjaunota.
200 gadus vēlāk tās pētniecībai pievērsās arheologs Jānis Graudonis, kura skolnieks savukārt ir arheoloģijas doktors Guntis Zemītis. Bet Zemīša skolniece ir Justīne Timermane.
Timermane beigusi Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes maģistrantūru, kļuvusi par vēsturnieci Turaidas muzejrezervātā un martā uzsāka nodarbību ciklu Siguldas novada jauniešiem "Jauno arheologu skolu". Nodarbību cikls noslēdzās ar īstiem arheoloģiskajiem izrakumiem netālu no Turaidas pils.
"Rezultāti ir diezgan pārsteidzoši, bet varbūt ne tik sensacionāli, kā gribētos. Mēs pētījām Vikmestes pilskalnu, kurš nekad nav bijis pētīts. Centāmies noskaidrot, cik intensīva bijusi apdzīvotība šajā vietā, bet diemžēl atbildes neieguvām. Bet nekāds rezultāts arī ir rezultāts. (..) Laiks, kad šis pilskalns tapa, ir krusta karu periods Latvijas teritorijā. Iespējams, konflikti ir skāruši šo teritoriju, tāpēc cilvēki nav izvēlējušies apdzīvot šo pilskalnu vai nav paspējuši kaut kādu apstākļu pēc," skaidroja Timermane.
Bet Turaidas pilij, kas savulaik bijis nozīmīgs centrs, apkārt ir bijuši vismaz citi septiņi pilskalni un arī kapulauki, pastāstīja jaunā arheoloģe.
Citi objekti par sevi ir snieguši daudz izvērstākas atbildes, ko iztirzās sestdien, 26.augustā, arheologu svētkos Turaidā. To laikā varēs apmeklēt izrakumu vietu Vikmestes pilskalnā un piedalīties konferencē "Personība un kultūras mantojums" Turaidas pils Ziemeļu tornī, kas veltīta arheologam Jānim Graudonim, pils atjaunotājam, arhitektam Gunāram Jansonam, kam šogad būtu 95 gadi, un Turaidas lībiešu valdniekam Kaupo, kura leģendārajam ceļojumam uz Romu aprit 820 gadi.
Līdztekus nopietniem referātiem, piemēram, ilggadīgās direktores Annas Jurkānes ziņojumam "Par spīti visam", kas stāsta par pils atjaunošanu, analizēs arī interesantus datus par suņu līdzapbedījumiem Gaujas lībiešu kapulaukos un Gaujas lībiešu ēšanas paradumiem, ko pētniece Alise Gunnarssone noteikusi pēc piedeguma un ēdienu atliekām uz izrakumos atrastajiem traukiem.
Pulksten 16 atklās mākslas vēsturnieces Ievas Oses sastādīto katalogu "Turaidas pilī atrastie 13.–18. gadsimta apģērba piederumi". Bet 16.30 Turaidas pils rietumu korpusa pagrabā durvis vērs izstāde "Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieku albums. 1976 – 2000".
Par izstādi pastāstīja Turaidas muzejrezervēta pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja Jolanta Dukaļska: "Izstādes tapšana notika visu gadu. Turaidas muzejrezervāta mājaslapā un "Facebook" profilā likām attēlus no Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas un lūdzam cilvēkus dalīties ar atmiņām."
Albums ar fotogrāfijām ir gan fiziski šķirstāms uz galda, gan ar stāstiem latviešu un angļu valodā aplūkojams projekcijā uz sienas. Daudzās fotogrāfijās redzams arī pats Jānis Graudonis.
"Veidojot izstādi, mēs saskārāmies ar to, ka atmiņa ir maldinoša. Piemēram, 1979.gadā pilī tika atrasta vienīgā zelta monēta. Katrs no izpētes dalībniekiem par monētu atceras ko citu. Kāds stāsta, ka monētu atrada kāds zēns, savukārt Jānis Ciglis stāsta, ka tā bijusi viņa klasesbiedrene," pastāstīja Dukaļska.
Meitene vai zēns? "Ah, vai dieniņ! Šķiet, ka puisītis. Es biju klāt, es biju pat tas, kurš uzrakstīja šai monētai zīmīti. Pat Jānim Graudonim pagāja dažas minūtes, kad viņš saprata, ka tā ir zelta monēta," atminas Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Guntim Zemītis.
Zemītis piedalās arī arheologu svētkos Turaidā, iepazīstinot viesus ar Vikmestes pilskalnu un konferencē stāstot par Jāņa Graudoņa arhīvu.
Par vienu no pēdējā laika interesantākajiem atradumiem Zemītis uzskata bronzas laikmeta depozītu Kuldīgas pusē Ventas krastā. Tās ir deviņas senlietas, kas Kuldīgas novada muzejā nonākušās pavisam nesen, jau pēc atradēja nāves, kas to, pēc muzeja informācijas, uzgājis ar metāla detektoru.
"Kas parāda to, ka bronzas laikmetā kas ilgst no 1800. līdz 500. gadam pirms Kristus, bijuši sakari ar Skandināviju un šādi reti priekšmeti nonākuši Kurzemē, kas parāda Ventas ceļa nozīmīgumu," norādīja Zemītis.
Šādu atradumu dēļ par Latvijas senvēsturi jāturpina izglītot arī pašus jaunākos interesentus. Tāpēc svētkus Turaidā papildinās programma ģimenēm ar bērniem "Aizraujošā arheoloģija".
