Otrais pasaules karš un piecus gadu desmitus ilgusī atkārtotā padomju okupācija radīja pārmaiņas gan sociāli ekonomiskajā sfērā un tirgus ekonomikā, gan ārējos ekonomiskajos un kultūras sakaros. Attīstītajās pasaules valstīs ražošanas vietā par ekonomikas mugurkaulu kļuva pakalpojumu sektors, tiesa, PSRS šīs transformācijas nebija tik uzskatāmas. Kā atbilde Otrā pasaules kara izraisītajam trūkumam un pieticībai, kā arī kara radīto tehnoloģiju transformāciju rezultātā veidojās t. s. patēriņa sabiedrība un patēriņa kultūra. Centralizēto komandekonomiku vajadzēja pārvaldīt plašam birokrātiskam aparātam, līdz ar to radās visai plašs dokumentu klāsts, kas reglamentēja dažādas dzīves sfēras.
Vienlaikus attiecīgais laika posms ticis atspoguļots laikabiedru atmiņu publikācijās, galvenokārt saistībā ar traumatisko pieredzi staļinisma periodā, tādējādi pētnieku rīcībā palikušas liecības par dažādām norisēm – gan institucionāli dokumenti, gan laikrakstu materiāli un atmiņas.
Šajā krājumā ar jēdzienu "vara" saprasta dažādu pārvaldes institūciju darbības vēsture, kas atspoguļojas šo institūciju dokumentos, ‒ krājumā iekļauti publicēti un nepublicēti Latvijas Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas, tautas deputātu padomju izpildu komiteju u. c. dokumenti.
Savukārt ar jēdzienu "sabiedrība" saprasti aspekti, kuri dokumentos atspoguļo iedzīvotāju ikdienas dzīves vēsturi, indivīda personisko pieredzi un attieksmi pret atsevišķām parādībām.
Krājuma pirmajā daļā ievietoti PSRS Konstitūcijas fragmenti, kā arī dokumenti, kuri atspoguļo LPSR varas institūciju svarīgākos lēmumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju masveida deportāciju 1949. gada martā, savukārt otrajā daļā – upuru atmiņas par šo notikumu; pirmajā daļā atlasīti būtiskākie nacionālkomunistu pieņemtie lēmumi 50. gadu beigās, otrajā daļā – publikācijas presē, kas parāda nosacītas vārda brīvības robežas paplašināšanos attiecīgajā laikā; pirmajā daļā ievietotie dokumenti raksturo mazumtirdzniecības vadību un kontroli no varas iestāžu puses, otrajā daļā – atklāj problēmas tirdzniecībā, kādas tās redzēja pircēji un pārdevēji.
Tematiski uzmanība pievērsta galvenokārt aspektiem, kuri līdz šim nav daudz pētīti, hronoloģiski tas ir t. s. vēlīnais sociālisms, 60.‒80. gadi, un dokumenti saistīti galvenokārt ar ikdienas dzīves un saimnieciskās vēstures aspektiem.
Avotu krājums paredzēts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem kā mācību līdzeklis, apgūstot dažādus Padomju Latvijas vēstures procesus un attiecīgā laika avotus.
