Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Lai gan 1630. gadā atcēla zemniekiem bezmaksas šķūtis un pavēlēja muižas kungiem turēt krogos un stadulās pasta zirgus, par lopbarību un pārtiku karaļa kurjeriem joprojām gādāja latviešu zemnieki un viņu zirdziņi, kurus turpināja izmantot kā darbaspēku pasta satiksmes nodrošināšanai. Savukārt tirgotāji veica lielu progresu pasta dzīvē. 1632. gadā izveidoja pirmo privāto pasta kantori Rīgā. Tā dibinātājs un pirmais pastmeistars bija zviedrs Jēkabs Bekers (Jacob Becker).
Pasta kantoris uzturēja satiksmi starp Rīgu un Klaipēdu. To izmantoja galvenokārt tirdzniecības vajadzībām. Bet jau tajā pašā gadā Bekers publicēja pasta apmaiņas sarakstu un maksājumu taksi, krietni paplašinot pasta kantora darbību lauku apvidū, ko varēja izmantot ikviens, kurš spējīgs samaksāt. Līdz ar to tika izveidots pirmais publiskais pasts Latvijas teritorijā, un tas notika Vidzemē.
Ap 1639. gadu pasta satiksme Vidzemē bija jau visai labi sakārtota, pasta maršruti tika veikti regulāri un tiem bija vispārēja lietošanas iespēja.
Pasta satiksme baudīja visādas priekšrocības. Rīgas pasta kantoris bija atbrīvots no kareivju izmitināšanas pienākuma, bet pastnieki – no pārcelšanas maksas pāri Daugavai un Gaujai. Tajā pašā laikā Kurzemes hercogistei trūka savas pasta organizācijas, hercogs Jēkabs lietoja zviedru pastu, par ko dāvināja pasta jātniekiem drēbes un naudu, atļaujot viņiem braukt caur Kurzemi.
Nākamā hercoga Frīdriha Kazimira attieksme bija citāda. 1685. gadā viņš ierīkoja savu pastu un negribēja vairs ārzemju pasta konkurenci savā zemē. Lai ierīkotu pasta satiksmi Kurzemē, hercogs ataicināja pieredzējušu pasta rakstvedi no Karaļaučiem un pirmos pasta jātniekus paņēma no savas dragūnu gvardes.
Līdz pat mūsdienām saglabājies Sausgaļu ciema zīmogs ar pasta ragu jeb tauri, kas liecina par tā iedzīvotāju pasta darījumiem.
Kurzemes pasts drīz vien kļuva ātrāks par zviedru pastu. To, protams, pamanīja Rīgas tirgotāji, tāpēc aizvien biežāk uzticēja savus sūtījumus tieši viņiem. Zviedriem tas radīja zaudējumu, un tie savukārt centās tirgu atkarot. Rīgas rātei pat tika lūgts sodīt vietējos tirgotājus.
Taču tirgotāji palika pie sava.
Hercogs iemanījās paātrināt satiksmi, – uzstādīja pārplūdušajām upēm abos galos mietus, novilka trosi un ar to pārcēla sūtījumus no viena krasta uz otru.
Savukārt Zviedrijas pastniekam nācās gaidīt uz pārcelšanu pāri upei. Šo apstākļu dēļ Kurzemes pasts no ārzemēm pienāca Jelgavā par 20 stundām ātrāk nekā zviedru pasts, bet Lībekā, Hamburgā, Amsterdamā – par veselām četrām dienām ātrāk!
Rīgas rāte uzsvēra, ka tas esot ļoti kaitīgi Rīgai, jo Jelgavas tirgotāji esot informētāki par Rīgas tirgotājiem. Tāpēc atļāvuši arī Rīgas tirgotājiem izmantot Kurzemes pastu un nav likuši šķēršļus.
Tādējādi hercogs vēl vairāk varēja ietekmēt zviedru pastu. Zemniekiem aizliedza visādā ziņā palīdzēt zviedru pastniekiem, ja tie nonākuši grūtībās. Tika piedraudēts ar 10 pāru rīkšu. Zviedru pastam palielināja Kurzemes teritorijā pārcelšanas maksu pāri upēm. Jelgavas namniekiem tika izdots slepens rīkojums nedot pajumti zviedru pasta jātniekiem, tāpēc ģenerālgubernators bija spiests nopirkt Jelgavā namu zviedru pasta vajadzībām.
Diemžēl, lai cik vai kurš no pastiem bija ātrāks, 17. gadsimtā uzticība pastam nebija liela, vēstules bieži gāja zudumā, pienāca bojātas.
Tāpēc svarīgas vēstules nereti nosūtīja pa zemes ceļu, bet šo vēstuļu norakstus – ar kuģi pa jūru vai otrādi.
Bet šie vēsturiskie fakti liecina, ka cilvēks vienmēr centies informācijas apriti paātrināt: kuram tas izdevās vislabāk, tas arī saņēma samaksu par pakalpojumu.
Slavenais Eiropas baņķieris Nātans Rotšilds reiz teicis: "Kuram pieder informācija, tam pieder pasaule."
Viņa dzīvē ātrākais un veiksmīgākais pastnieks bija balodis. Tas atnesa viņam ne tikai bagātības, bet arī slavu.
Nātans Rotšilds dzīvoja Apvienotajā Karalistē un daudzus gadus audzēja pasta baložus. Viņš piesēja īpašus šifrus ar finanšu atskaitēm pie putnu kājiņām un sūtīja baložus saviem brāļiem uz Itāliju, Franciju un Austriju.
1815. gadā, kara laikā ar Napoleonu, Rotšilds par Vaterlo kaujas iznākumu uzzināja 24 stundas pirms Lielbritānijas kara biroja, saņemot informāciju no brāļiem ar baložu starpniecību. Nākamajā rītā viņš ieradās biržā, tēlojot neparastu sarūgtinājumu. Finansisti baidījās, ka cīņa ir zaudēta, un steigšus sāka pārdot Anglijas banku akcijas par zemāko cenu, savukārt Rotšilds tās iegādājās ar savu palīgu palīdzību. Paralēli Nātana brālis Džeimss nospēlēja to pašu ainu Francijas biržā. Pateicoties šiem darījumiem un aktiermeistarībām, Rotšildi guva milzīgu peļņu, un atliek tikai just līdzi izpostītajiem finansistiem.
Interesanti, ka pat Nātana Rotšilda radinieki par viņa nāvi uzzināja no pasta baloža: šādi baložu pasts gāja cauri slavenā finansista dzīvei...
