Šī diena vēsturē

10. septembris. Referendums Gibraltārā

Šī diena vēsturē

12. septembris. Puškins dodas uz dzimtas mājām Boldinā

11. septembris. Terorakti ASV 2001. gadā

Šī diena vēsturē. Terorakti ASV 2001. gadā

2001. gada 11. septembris iezīmēja spēju un negaidītu pagriezienu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un visas cilvēces vēsturē. Šajā dienā islāmistu teroristi no grupējuma "Al-Qaeda" ar nolaupītiem civilajiem lidaparātiem ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā un Pentagona ēkā, izraisot gandrīz 3000 cilvēku bojāeju, uz ko ASV reaģēja ar plašām militārām akcijām visā pasaulē.

2001. gada 11. septembra rīts ASV sākās, kā ierasts. Pasažieri daudzajās valsts lidostās sēdās vietējos reisos, kuru lidojumi amerikāņiem ir tikpat parasta lieta, kā citur pasaulē brauciens ar autobusu.

Pulksten 8.46 kompānijas "American Airlines" boings ietriecās Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu debesskrāpī. Nepilnas 17 minūtes vēlāk otrs boings – "United Airlines" reiss – ietriecās līdzās esošajā Dienvidu debesskrāpī. Vēl pēc 33 minūtēm "American Airlines" boings ietriecās Pentagona sienā. Vēl 26 minūtes vēlāk "United Airlines" boings nokrita Pitsburgas apkārtnē. Kā vēlāk noskaidrojās, šis pēdējais bija ceļā uz Vašingtonu ar mērķi taranēt vai nu Balto namu, vai Kapitolija ēku. Pēdējā gadījumā lidmašīnu sagrābušo islāma teroristu mērķis neīstenojās, jo pasažieri sāka pretoties. Tā viņi izglāba citu dzīvības, samaksājot ar savējām.

Bet iepriekšējos trīs gadījumos lidmašīnu nolaupītāju mērķis tika sasniegts: Pentagona ēkai tika nodarīti pamatīgi bojājumi, bet abi Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpji, kuru cēlāji nebija rēķinājušies ar pasažieru lidmašīnu ietriekšanos ēkās, ugunsgrēku rezultātā sabruka.

Pavisam 11. septembra terora akti prasīja 2998 cilvēku dzīvības, ieskaitot arī 19 lidmašīnu nolaupītājus, kuri darbojās starptautiskā islāma teroristu tīkla "Al-Qaeda" – tulkojumā no arābu valodas 'bāze, pamats' – uzdevumā.

ASV toreizējais prezidents Džordžs Bušs jaunākais uzrunāja savus līdzpilsoņus jau dažas stundas pēc uzbrukuma: "Maskējušies gļēvuļi šorīt uzbruka brīvībai kā tādai, un brīvība tiks aizstāvēta. Es gribu apliecināt amerikāņu tautai, ka visi federālās valdības resursi ir iedarbināti, lai palīdzētu vietējām varas iestādēm glābt dzīvības un palīdzētu šo uzbrukumu upuriem. Nešaubieties ne mirkli – Savienotās Valstis vajās un sodīs tos, kuri ir atbildīgi par šiem gļēvulīgajiem nodarījumiem. Mūsu bruņotie spēki pašu valstī un ārzemēs atrodas pastiprinātas kaujas  gatavības stāvoklī, un mēs esam veikuši nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu mūsu valdības darbību. Es lūdzu amerikāņu tautu kopā ar mani pateikties visiem, kuri smagi cīnījās, lai glābtu mūsu līdzpilsoņus, un vienoties ar mani lūgšanā par upuriem un viņu ģimenēm. Tā ir pārbaude mūsu dižās nācijas apņēmībai. Un varat būt droši – mēs parādīsim pasaulei, ka spējam izturēt šo pārbaudījumu."

Prezidenta Buša izteikumos jau no paša sākuma skanējusī vainīgo atrašanas un sodīšanas nots arvien pieauga spēkā, sasniedzot kulmināciju slavenajā formulējumā 20. septembrī: "Katrai nācijai un katram reģionam tagad jāizšķiras – vai nu jūs esat ar mums vai ar teroristiem!"

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti