Neiroloģijas speciālistu grupa kopā ar medicīna studentiem kā brīvprātīgajiem Oksfordā uzskata, ka ir tuvu tam, lai apgāztu seno teicienu, ka sāpes nevar izmērīt. Viņiem ar jaunas metodikas palīdzību ir izdevies lokalizēt smadzenēs apgabalu, kas kļūst īpaši aktīvs, ja cilvēks izjūt dažādas intensitātes kairinājumu.
"Mēs īsti nezinām, kas notiek pacienta organismā, kāds ir mehānisms, kas rada sāpes. Tāpēc, ja mēs novērojam viņa smadzeņu aktivitāti un redzam, kā tās apstrādā sāpīgo informāciju, tad varam izdarīt secinājumus, kā atšķiras indivīdu sāpju sliekšņi, un šādi tuvojamies iespējai šos procesus pārvaldīt,” stāsta Oksfordas universitātes medicīnas students Mins Ho Lī.
Padziļināti izpētot par sāpju centru nodēvēto apgabalu, zinātnieki cer iegūt informāciju par to signālu dabu, ko kairinātā vieta nosūta uz smadzenēm un kāda veida sāpju izjūta cilvēks saņem kā reakciju.
Tas pavērtu plašas iespējas gan jaunu individuāli katram pacientam piemērotu pretsāpju līdzekļu izstrādē, gan iespējās izolēt sāpju centru smagu saslimšanu gadījumā.
„Vēzis, diabēts, migrēna - šo sarakstu var turpināt. Visas šīs slimības saistās ar sāpēm un tāpēc ir grūti ārstējamas, jo nereti sāpju remdēšanai jāizmanto līdzekļi, kas samazina dzīves kvalitāti. Faktiski sāpes pašas par sevi ir lielākā problēma,” skaidro Oksfordas universitātes neirologs Endijs Segerdāls.
Tieši uz sāpju centra bloķēšanu pētnieku komanda tagad koncentrēsies, jo tas šķiet vienkāršāk realizējams uzdevums. Tomēr tas ir triviāls risinājums un izmantojams vien galējos gadījumos. Ja cilvēks vairs nespētu just sāpes, viņš vairāk būs pakļauts dažādām sadzīviskām briesmām. Sarežģītākais uzdevums ir izzināt jau minēto sāpju veidošana mehānismu un iespējas pārvaldīt tieši to gan ar jauniem medikamentiem, gan ar elektromagnētisku iejaukšanos.
