Piesārņojums Ičas upē, visticamāk, ir bijis vienreizējs un nonākot lielākos ūdeņos šī, iespējams, toksiskā viela ir atšķaidījusies. Tādēļ tā vairs nerada tik būtiskas briesmas, kā sākotnēji, jo zivju bojā ejas gadījumi vairs nav konstatēti, saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola.
„Šobrīd pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, mēs uzskatām, ka piesārņojuma draudu izplatīšanās uz Daugavu nepastāv. Tajā pat laikā mēs turpinām sekot līdzi situācijai un uzraudzīt. Arī nepieciešamības gadījumā ņemot ūdens paraugus, veicot analīzes turpinām sekot līdz," skaidro Ozola.
Lai gan jaunākie ūdens paraugi Aiviekstes upē neuzrāda nopietnu piesārņojumu, iedzīvotāji joprojām tiek aicināti nelietot Ičas un Aiviekstes upes ūdeni.
„Ičas upe nav liela upe. Nonākot lielākos ūdeņos, ja mēs vērojam, ka kopš vakardienas vairs nav svaigu zivju bojāejas gadījumu, tādā gadījumā mēs šobrīd sliecamies domāt, ka šī viela ir atšķaidījusies un vairs nav tādā koncentrācijā, lai apdraudētu dzīvos organismus," saka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Tomēr toksiskā viela, ka ir piesārņojusi upi, joprojām nav zināma. Kā norāda Vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne, zinātniskā institūta „BIOR" speciālisti pašreiz ir spējuši sašaurināt iespējamo vielu skaitu, izslēdzot iespēju, ka piesārņojumu varētu būt radījuši toksiskie metāli:
„Šis iespējamais iemesls tiek izslēgts no turpmākās izstrādes. Un attiecīgi tiek veiktas analīzes paraugiem uz pesticīdu klātbūtni, kā arī uz dzīvsudraba klātbūtni, kas ir viena no sastāvdaļām kādai vielai, kas savulaik tika izmantota lauksaimniecībā."
Vides dienestam joprojām nav zināms, no kurienes varētu būt radies šīs piesārņojumus. Arhīvos un datu bāzēs neesot nekādu norāžu uz to, ka kādreiz piesārņotajā vietā tiktu veikta aktīva lauksaimniecība vai ražošana.
Reaģējot uz informāciju, ka vietējie iedzīvotāji ir pamanījuši piesārņojumu jau pirms divām nedēļām, Koļegova aicināja ziņot par šādiem atklājumiem, jo šoreiz Vides dienestam nekādas informācijas līdz svētdienai nav bijis.
„Es aicinu būt saimniekiem savā zemē. Ja ir kādas ziņas, tad noteikti labāk ir piesardzības nolūkos pastāstīt mums, nekā domāt „ai, gan jau tur nekā nav", un nepastāstīt," piebilst Koļegova.
Vides dienests cer, ka pirmdien beidzot kļūs skaidrs, kāda viela ir piesārņojusi upi.
