Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis, iedurot lāpstu zemē, demonstrē, ka sals purvam īsti jau neko nevar padarīt – tas nesasalst. To apliecina arī te strādājošie vīri: „Tagad bišķiņ ir uzsalis, bet tā jūt – viss mīksts. Tur, kur likām tranšeju iekšā, koku iestūmām piecu metru dziļumā.”
Traktora vadītājs Jurģis Eberhards ar savu tehniku gluži kā lego klucīšus liek koka vairogus, veidojot ceļu. Viņš stāsta, ka tas būs izturīgs: „Kā pa šoseju var braukt. Vakar arī bija baļķu mašīna bija uzbraukusi, atveda paletes. Tā ka būs ideāli.” Dienā izdodas izveidot 200-300 metrus ceļa.
„Latvijas Valsts meži” līdzīgu ceļu pirms diviem gadiem izmēģinājumam veidā būvēja Dienvidlatgalē. Tagad otrais tas top Vidzemē.
„Šis ceļš top ar nolūku, lai mēs varētu efektīgāk strādāt. Mēs iegūsim apmēram 1,5 kilometru papildus ceļa, pa kuru brauks kokvedēju mašīnas. Tas nozīmē, ka šo pusotru kilometru mums nevajadzēs vest ar forvarderiem, ar pievešanas tehniku,” skaidro Katkovskis. Šāds ceļš varētu līdzēt ietaupīt 6-7 eiro uz kubikmetru.
Vilmārs Katkovskis arī stāsta, ka metode jau nav gluži no jauna izdomāts divritenis. Mežinieki arī iepriekš ir mēģinājuši rast risinājums neizbraucamām vietām.
Protams, koksnes vairogu ceļš neiznāk lēts, bet tā būtiskākais ieguvums ir tas, ka to varēs izmantot arī cituviet. Kad šeit beigsies darbi, atkal koka vairogus savāks un guldīs ceļā uz citu cirsmu.
Ieguvums esot arī videi, jo tādējādi nepaliek mežā nekādi saimnieciskās darbības atlikumi. „Šis ir risinājums, ko mēs varētu izmantot, jo ir ļoti daudz Latvijā tādu mežu, kur galvenā problēma, kā tos apsaimniekot, kā pie tā tikt klāt,” saka LVM pārstāvis.
Vilmārs Katkovskis vērtē, ka kopumā mežizstrādes darbiem šī ziema ir pat ļoti pateicīga. Un galvenā problēma, lai veiksmīgi izmantotu šos laikapstākļus, kā uzsver Rietumvidzemes mežsaimniecības vadītājs, ir darba roku trūkums gan darbā ar motorzāģi, gan arī ar meža tehniku.
