Pēc mācību scenārija bija paredzēts, ka no naftas pārstrādes rūpnīcas Baltkrievijā Daugavā noplūst naftas produkti, kas virzās arī uz Latvijas teritoriju. Uz notikuma vietu devās glābēji ar tehniku no trim valstīm - Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas.
Galvenais uzdevums bija ierobežot naftas produktu izplatīšanos, kas tecēja pa upi. Praktiski bija jāuzstāda bonas, kuras ierobežo kustību (..) lai to izdarītu bija nepieciešams izzāģēt speciālu joslu visā upes garumā, kur tika uzstādītas bonas, kuras novadīja eļļu uz noteiktu aparātu (..),” mācību uzdevumu skaidroja pulkvedis, VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Mācībās kopumā piedalījās 59 glābēji ar 14 tehnikas vienībām, kur`m liela daļa tehnikas bija iegādāta Eiropas projekta ietvaros. Šādas mācības dod iespēju glābējiem apgūt jauno aprīkojumu un uzlabo prasmi strādāt vienotā komandā ar citu valstu kolēģiem.
„Tas ir svarīgi, jo mums bija analoģiska situācija 2007. gadā 23. martā, kad no naftas vada radās sūce un piesārņojums nonāca līdz Daugavpilij. Tika pieņemti visi nepieciešami pasākumi un uzliktas bonas, lai piesārņojumu aizturētu gan Latvijā, gan Baltkrievijā. No tā brīža mēs kopā sadarbojamies dažādās pārrobežu programmās, jo tā ir jaunu zināšanu apgūšana. Mēs varam iegādāties pavisam jaunu aprīkojumu, kas no tādām avārijas situācijām padara drošāku gan dabu, gan iedzīvotāju dzīvi gan Baltkrievijā, gan Latvijā,” saka Baltkrievijas Ārkārtas situācijas ministrijas Vitebskas apgabala pārvaldes priekšnieks Vasilijs Čekans.
Glābēji ar imitēto avārijas situāciju uz Daugavas upes tika veiksmīgi galā. Pēc pusotras stundas uzdevums ir izpildīts. „Manuprāt, mācības ir izdevušās. Bija iesaistīti spēki no trim valstīm. Mūsu uzdevums bija skatīties ledus biezumu un skatīties, lai var strādāt skaneris, kas savāc naftas produktus, lai nebūtu nekādu akmeņu, lai nekā nebūtu lieka,” norāda glābējs no Lietuvas Rolands.
„Šo apmācību laikā mēs esam iepazinušies - mēs viņus saprotam, viņi mūs saprot. Pateicoties kopīgam darbam, viss lieliski izdevās un tas nav svarīgi, ka viņiem ir kāds savs skatījums. Mēs un viņi dažādi strādājam. Mums ir kādas savas metodes, taču to visu apvienojot, manuprāt, var panākt labu rezultātu,” klāsta glābējs no Baltkrievijas Dmitrijs.
Jautājot, kādā valodā komunicēja visu triju valstu glābēji, šeit vienu konkrētu atbildi nav iespējams sniegt. Svešvalodu zināšanas ir dažādas, tomēr tas netraucē veikt doto uzdevumu.
