„Re, te pēdas – viena sliede, otra, te trīs cūkas bijušas,” rāda mežzinis Jānis Encis pie viena no kartupeļu tīrumiem Jērcēnos - zālē redzams, ka meža cūkas no rīta ir nākušas te brokastot, bet tām nācies no šīs ieceres atteikties, jo saimnieks Andris Ozols ir laikus parūpējies par sava tīruma aizsardzību, apjožot to ar raibām lentām. Laukos saimniekiem nākas likt lietā izdomu, lai aizsargātu savus tīrumus, novērojis arī mežzinis Jānis Ence. Citi saka – lizols, pamperi, dažādas ķīmiskas smakas, radioaparāti, spīdumi, gaismiņas…
Ja nelielu kartupeļu lauku var aizsargāt, to apjožot, tad ko darīt ar daudzu hektāru lielām pļavām? Šādā situācijā, kad pļavas kļuvušas par uzartu lauku, nonākusi Trikātas pagasta Jaunupīšu saimniece Marika Krecere. Viņa audzē zirgus un tagad tiem savākt sienu ir problemātiski. „Visas pļavas ir izpostītas…Pat zirgiem nav ko ēst, visa zemes virskārta ir noplēsta,” viņa satraucas. Saimniece arī vērtē, ka kontrolējošie dienesti jau neņem vērā to, ka te pastrādājušas mežacūkas.
Trikātas mednieku kolektīva vadītājs Ilmāru Voitčenoku, stāsta, ka šejienes mednieki sev atļauto limitu nomedī. „Mēs savu limitu izpildām. Man liekas, mežacūku pat ir mazāk, normas robežās.”
Savukārt mežzinis Jānis Ence vērtē, ka paši saimnieki arī nav aktīvi ziņojot par postījumiem, - viņa pārziņā esošajā teritorijā saņemts tikai viens iesniegums. „Zemes īpašniekiem ir jādarbojas līdzi, jāraksta iesniegums, tad mēs šis platības apsekojam, uzrakstām aktu, tad ir tiesības naktī medīt ar lukturi.”
Mežacūkas ir atļauts medīt visu gadu, bet meža dienesta speciālisti un mednieki uzskata, ka tas nenozīmē, ka vajadzētu šos dzīvniekus pastiprināti likvidēt, īpaši tagad cūku mātes, kurām ir mazie sivēni. Tātad pašiem saimniekiem jādomā par aizsardzību, it sevišķi, ja tīrums ir pašā meža malā.
