Ināra Landsmane no Vārkavas novada zemnieku saimniecības „Dobuļnieki” savu zaļo grozu ar pašu audzēto bioloģisko produkciju jau šobrīd ik nedēļu piegādā klientiem Preiļu pilsētā. Interese pārdot savu saražoto šai saimniecībai ir, ir arī savs piedāvājuma klāsts, jo pāri paliek daudz, ko nespēj nodot vai noēst pašu ģimene.
„Galvenais ir strādāt un gribēt strādāt. Septiņas slaucamās govis man ir, ap 100 aitu. Pienu realizējam „Preiļu sieram”, jēra gaļu dodam radiem, paziņām. Ražotu vairāk, ja būtu noiets. Kas paliek pāri, kā jau laukos, apēd ruksi,” saka Landsmane.
Kāpēc lai ēd ruksis, ja produkts labs un pieprasīts? - sev uzdod jautājumu Ināra Landsmane, kas jau ievirzījusi pirmos soļus, lai uzsāktu darboties tiešās pārdošanas pulciņā. Tāds šobrīd top kaimiņu novadā Preiļos, stāsta šīs kustības iniciatore Zane Ruģēna, jo līdzīgi pulciņi jau darbojas citviet Latvijā, īpaši Pierīgā.
Liene Vilcāne, jauna divu bērnu māmiņa no Preiļu novada Pelēču pagasta, ir viena šīs tiešās pirkšanas pulciņu atbalstītājām, vēloties pa tiešo bez starpniekiem ģimenei iegādāties bioloģiski audzētu produkciju.
„Šis ir veids, ka vieglāk saorganizēties, jo vienam meklēt tos zemniekus un domāt – kā aizbraukt, kā piegādāt, tas ir grūtāk. Gribu dot savai ģimenei to labāko, un šī ir tāda laba iespēja. Var satikties ar zemnieku aci pret aci, uzticēties,” saka Liene.
Preiļu novads varētu kļūt Latgalē par pirmo zaļā groza jeb tiešās tirgošanās pulciņa darbības vietu, tam ir visi galvenie priekšnoteikumi - gan produkcijas ražotāji, gan paši bioloģiskās preces pircēji.
