Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Nāve par pieciem eiro»

Pārtikas revidents. Latvijas superēdieni

Latviešu superēdienu TOP 10. Izvēlas uztura speciālistes

Kurus produktus var uzskatīt par latviešu superēdieniem? To Latvijas Televīzijas raidījumā "Pārtikas revidents" skaidroja pašmāju uztura speciālistes Ilze Lutere, Lizete Puga, Zane Timpare un dietoloģe Lolita Neimane. Katrai tika dots uzdevums sastādīt desmit produktu topu ar, viņuprāt, vērtīgākajiem latviešu produktiem.

Uztura speciālistes kopumā izvirzīja 26 dažādus produktus. Katrs tika vērtēts skalā no viens līdz desmit – labam produktam viens punkts, bet vislabākajam – desmit.

Labāko produktu topā iekļuva tie, kuri kopvērtējumā saņēma augstāko novērtējumu.

Kas ir "superfood" jeb superēdiens?

Termins "superfood" jeb tulkojumā no angļu valodas – superēdiens – kļūst aizvien populārāks gan pasaulē, gan arī tepat, Latvijā.

Superēdiens – tie ir produkti, kuri ir īpaši bagāti ar vitamīniem, šķiedrvielām, minerālvielām un dažādiem antioksidantiem. Īsāk sakot – ļoti vērtīgi.

10. vieta. Dīgsti un mikrozaļumi
9. vieta. Skābās ogas
8. vieta. Ziedputekšņi un bišu maize
7. vieta. Kefīrs un citi skābpiena produkti
6. vieta. Auzu pārslas
5. vieta. Rupjmaize no rudzu miltiem
4. vieta. Pētersīļi
3. vieta. Pupiņas un citi pākšaugi
2. vieta. Linsēklas
1. vieta. Kāposti

10. vieta. Dīgsti un mikrozaļumi

Veģetārā uztura skolas “Vegus” vadītāja Dita Lase skaidroja, ka, viņasprāt, dīgsti un mikrozaļumi pat pelnījuši būt topa pirmajā vietā, jo dīgšanas laikā šajā augā palielinās uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzums. Grauds vai sēkla tad kļūst par īstu superēdienu.

Piemēram, "brokoļu dīgstiem trešdaļa no sastāva ir olbaltumvielas, un šīs olbaltumvielas ir ļoti viegli uzņemamas, jo dīgšanas brīdī uzdevums ir barot šo sēklu, lai tā var augt. Tāpēc tur uzturvielas ir milzīgā, milzīgā kvantumā, un tik viegli uzņemamas. Tas ir tas unikālais šajos visos dīgstos," skaidroja Dita Lase.

Savukārt griķu dīgstu sastāvā ir rutīns un folijskābe, kas stiprina asinsvadus un palīdz asinsrades procesam.

Ne mazāk svarīgs iemesls, lai šim produktam pievērstu uzmanību, ir tas, ka mājas apstākļos var izdiedzēt gandrīz jebkuru neskartu pārtikas produktu – pupas, graudus, zaļumus, garšvielas vai dārzeņus.

"Līdz ar to dīgsti ir ļoti labs avots dažādiem retiem mikroelementiem kā selēns, varš, cinks, K vitamīns," norādīja veģetārās uztura skolas vadītāja.

Lase skaidroja, ka dīgstos esošās uzturvielas uzlabo mūsu darba spējas, koncentrēšanos, pašsajūtu, dod enerģiju. "Tāpēc es teiktu, ka tie būtu jāēd visu gadu, bet jo īpaši ziemā un pavasarī," pauda Lase, piebilstot, ka vislabāk tos ēst svaigus kā piedevu dažādiem ēdieniem. 

9. vieta. Skābās ogas

Skābās ogas, piemēram, pīlādži, dzērvenes, brūklenes, mellenes, smiltsērkšķi, upenes un citas, paaugstina organisma aizsargspējas, stiprina sirdi un kavē šūnu novecošanos. Tās var samazināt arī cukura līmeni asinīs, kā arī ir bagātas ar šķiedrvielām un palīdz svara regulācijā.

To sastāvā esošās skābes veicina gremošanas fermentu un enzīmu ražošanu. Tātad skābas ogas palīdz mūsu organismam ātrāk sagremot barību un sašķirot to enerģijā, tauku rezervēs un citiem dzīvībai nepieciešamiem procesiem mūsu organismā. Zemenes un mellenes var novērst arī dažādu organisma iekšējo iekaisumu veidošanos. Turklāt dažādas skābās ogas pat spēj samazināt onkoloģisku saslimšanu riskus.

Uztura speciāliste Ilze Lutere skaidroja, ka katrai ogai ir “sava odziņa”. Taču visvērtīgākā, viņasprāt, ir smiltsērkšķis.

"Tā ir viena no ogām, kurā arī ir ļoti daudz tauku un taukos šķīstošo vitamīnu. Tur ļoti daudz ir beta karotīna, no tā šī oranžā krāsa. Un arī D vitamīns un arī A vitamīns," norādīja Ilze Lutere.

Smiltsērkšķu oga esot kārtīgs multi un polivitamīnu komplekss – uztura bagātinātājs, kuru var vienkārši noraut no krūma un ēst.

Vienkārši paiet garām nevajag arī pīlādzim, ko uztura speciāliste dēvē par superogu. "Pīlādžos tika atrasts ļoti liels daudzums polifenolu, flavonoīdu, visādu antikcionīdu – tie ir antioksidantu klase," stāstīja Ilze Lutere.

Uztura speciāliste skaidroja, ka vislabāk ogas ir ēst svaigā veidā. Optimālais daudzums dienā ir viena sauja ogu. Bet tās var arī uzglabāt lietošanai vēlāk.

Produkti, no kuriem speciāliste iesaka uzmanīties, ir sukādes un sula. Gan sulai, gan arī sukādēm mēdz pievienot cukuru. Sula arī bieži vien nesatur ogas vērtīgākās daļas, proti, biezumus.

8. vieta. Ziedputekšņi un bišu maize

Putekšņi un bišu maize aizsargā sirdi un aknas, tiem piemīt arī pretiekaisuma un pretvēža īpašības. Bišu maize satur neaizvietojamās aminoskābes, turklāt bišu maizes sastāvā ir dažādi tauki un antioksidanti, kuri var novērst iekaisumu veidošanos.

Latvijā tiek ražotas arī bišu maizes pastilas. Uztura speciāliste Ilze Lutere norādīja, ka tas ir labs našķis, ar ko pacienāt bērnus, kuriem kārojas saldumu. Šis produkts gan dod pamatīgu enerģijas devu, tāpēc to labāk lietot dienas pirmajā pusē.

Ieteicamā bišu maizes dienas deva bērniem ir divas, bet pieaugušajiem – trīs līdz sešas tējkarotes dienā. 

Šo produktu uzturā nav ieteicams lietot cilvēkiem, kuri ārstējas no leikēmijas, vai tiem, kuriem ir alerģija no bišu produktiem.

7. vieta. Kefīrs un citi skābpiena produkti

Uztura speciāliste Lizete Puga stāstīja, ka līdz ar skābpiena produktiem mēs uzņemam labās baktērijas – piemēram, lakto un bifido baktērijas.

"Tās veicina mūsu gremošanas procesus un stimulē mūsu imūnās sistēmas darbību. (..) Pēdējā laikā ir populāri teikt, ka mūsu gremošanas trakts ir kā otrās smadzenes – kā jūtas mūsu gremošanas trakts, tā arī mēs, cilvēki, jūtamies. Es pilnībā piekrītu, ka mums ir jāseko līdzi un priekšroka jādod skābpiena produktiem," norādīja Lizete Puga.

Probiotiskās baktērijas mazina piena sēnes rašanās riskus, kas nereti rodas pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas. Tās arī atslogo nieru un aknu darbību. Bifido baktērijas arī palīdz sašķelt laktozi – piena cukuru, pret kuru dažiem cilvēkiem var veidoties nepanesība.

Kefīrs uzlabo nieru un zarnu trakta darbību, labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas, sirds asinsvadu un nervu sistēmu.

Puga norādīja, ka, viņasprāt, šādi produkti jālieto regulāri – proti, vismaz reizi dienā – un jāizvēlas tie, kuriem ir zemāks tauku saturs. Tie esot labāki, jo skābpiena produktos dominē piesātinātās taukskābes, kas var paaugstināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Vislabākais esot kefīrs – tas ir pilnīgi tīrs produkts, kurš nesatur papildus pievienotu cukuru un augļu piedevas. Labs esot arī bezpiedevu jogurts.

"Protams, paniņas, rjaženka, tīrkultūra, airāns, visi šie raudzētie produkti, kas ir bez piedevām. Es domāju, ka tie ir visi vienlīdz labi vērtējami un tie ir jāiekļauj mūsu ikdienas ēdienkartē," uzsvēra Lizete Puga.

6. vieta. Auzu pārslas

Uztura speciāliste Zane Timpare norādīja, ka auzas veicina gan cukura līmeņa samazināšanos pēc maltītes, gan arī holesterīna līmeņa pazemināšanos. Tāpat auzu pārslu sastāvā esošie vitamīni un minerālvielas normalizē aknu un plaušu darbību.

"Pirmais vārds, kas mums ir jāatceras par auzām, ir beta glikāni. Mums ir jāatceras, ka auzas ir produkts, kurā ir viss. Tur ir pat ļoti daudz, trīs, divreiz, trīsreiz vairāk tauku nekā citos graudaugos, tur ir olbaltumvielas un tur ir šķiedrvielas," sacīja uztura speciāliste.

Zane Timpare arī piebilda, ka samaltas auzas var izmantot maskai ādas kopšanai.

Turklāt jebkuras veikalā pieejamās auzas esot labs produkts – gan pilngraudu, gan ātri vārāmās auzu pārslas. Un tās ir labi ēst brokastīs.

Dažādībai var pagatavot arī sāļo auzu putru. Tai var, piemēram, pievienot sēklas, papriku un avokado vai biezpienu.

No auzu pārslām var pagatavot cepumus. Gatavojot tos mājās, cukuru var aizstāt ar banāniem, pievienot olīveļļu un dažādas garšvielas.

Savukārt, ja rodas vēlme šādus cepumus iegādāties veikalā, jāpievērš uzmanība produkta sastāvam – cik daudz sāls, cukura un taukvielu ir produkta sastāvā.

5. vieta. Rupjmaize no rudzu miltiem

Uztura speciāliste Zane Timpare uzskata, ka rudzos ir vesela augu dabas aptieka. "Rudzos arī ir dažādas šķiedrvielas, un (..) rudzos šīs šķiedrvielas ir īpaši vērtīgas," skaidroja speciāliste. Rudzi satur arī minerālvielas – piemēram, magniju, kā arī dažādus antioksidantus, bioloģiski aktīvas vielas, E un B grupas vitamīnus. 

Magnijs palīdz samazināt asinsspiedienu, savukārt E vitamīns palīdz novērst ļaundabīgu audzēju un kardiovaskulāro slimību attīstību, kā arī sargā mūsu acis, aknas un muskuļaudus. Tikmēr B grupas vitamīni stiprina imunitāti, vielmaiņas darbību un sarkano asinsķermenīšu veidošanos.

Bet jo īpaši uztura speciāliste izceļ rudzu sastāvā esošo šķiedrvielu lignānus, kuri organismā pārveidojas par fitoestrogēniem. Tie labvēlīgi ietekmē mūsu hormonu līmeni. Turklāt rudzu maize atšķirībā no medikamentiem nerada krasas hormonu svārstības.

Rudzu maizi uztura speciāliste iesaka gan ēst pašiem, gan dot bērniem un pusaudžiem, jo šī produkta labās īpašības īpaši efektīvi darbojas tad, ja rudzu produktus ēdam jau no bērnības.

4. vieta. Pētersīļi

Pētersīļi ir tas garšaugs, kuru bieži vien dažādās kafejnīcās un restorānos izmanto par ēdiena dekoru. Bet šis dekors ir tik vērtīgs, ka to der iekļaut ikdienas uzturā. Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” direktore Lolita Neimane uzskata, ka šis ir patiešām izcils garšaugs.

30 gramu pētersīļu satur dienā rekomendēto A vitamīna devu, teju 50% no dienā rekomendētā C vitamīna daudzuma un ļoti daudz K vitamīna. Garšaugs satur arī folātu un kāliju.

Zinātniski pierādīts, ka, ēdot šo garšaugu, ir iespējams mazināt dažādus iekaisumus un augsta asinsspiediena risku, kā arī stiprināt sirds un kaulu veselību.

Pētersīļi satur arī apigenīnu – vielu, kas kavē vēža attīstību. "Šī iemesla dēļ tiešām iesaka arī pētersīļus ēst kopā ar grilētiem produktiem, grilētu gaļu, jo skaidrs, ka grilēšana nav tas veselīgākais gatavošanas veids," piebilda Lolita Neimane.

Šis garšaugs satur arī luteīnu un zeaksantīnu – vielas, kas acis pasargā no saules izstaroto ultravioleto staru nelabvēlīgās ietekmes. Tāpēc arī pētersīļus nereti iesaka ēst acu kataraktas profilaksei. Tāpat garšaugam piemīt arī antibakteriālas spējas.

3. vieta. Pupiņas un citi pākšaugi

Pupiņas un citus pākšaugus par vērtīgiem atzinušas gandrīz visas aptaujātās uztura speciālistes. 

Veģetārās uztura skolas vadītāja Dita Lase skaidroja, ka pākšaugi pēc savas uzturvērtības ir teju kā gaļa, tikai ar papildu plusiem. "Tiem ir šķiedrvielas, nav piesātināto tauku un holesterīna, tiem ir daudz vairāk vitamīnu, minerālvielu un tiem ir unikāli antioksidanti, kādu nav ne tikai daļai, bet vispār nevienam augam," skaidroja Dita Lase.

Pākšaugi satur folātus, magniju, mangānu un kāliju, vairākus B grupas vitamīnus. Savukārt lēcas satur minerālvielas, kas kavē audzēju šūnu attīstību.

Speciāliste skaidroja, ka veģetārā uzturā pākšaugi ir dzelzs avots.

Regulāra pākšaugu lietošana uzturā spēj samazināt dažādu sirds un asinsvadu slimību riskus, samazināt asinsspiedienu un ilgtermiņā – pat mazināt svaru.

Tiesa, pākšaugi var izraisīt arī vēdera pūšanos. "Vēderu pūš šīs šķiedrvielas. Visiem pākšaugiem ir tāda viela lektīni, kas ir vainīgi pie šīs vēdera pūšanās, bet labā ziņa ir tāda, ka, pākšaugus noskalojot, izmērcējot un novārot, lektīnu daudzums ievērojami mazinās," skaidroja Dita Lase.

Speciāliste iesaka nedēļā apēst apmēram trīs glāzes pākšaugu. Bet, ja cilvēks tos regulāri neēd, uztura speciāliste sākumā iesaka uzturā iekļaut dažādu veidu lēcas, kā arī neēst vairāk kā vienu glāzi pākšaugu dienā.

2. vieta. Linsēklas

Linsēklas satur gan piesātinātos, gan nepiesātinātos taukus, B1 un B6 vitamīnu, folātu, kalciju, kāliju, dzelzi, magniju, fosforu un selēnu.

"Selēns, ja mēs tā skatāmies, imūnai sistēmai ir ļoti, ļoti būtisks elements. Ja salīdzinām čia sēklas un linsēklas, tad linsēklas noteikti šinī ziņā ir labākas, jo linsēklās ir gan vairāk olbaltumvielu, gan arī vairāk šķiedrvielu," skaidroja uztura speciāliste Lizete Puga.

Linsēklas jo īpaši vērtīgas padara to sastāvā esošie lignāni, šķiedrvielas un Omega 3 taukskābes.

Tāpat arī linsēklas stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī novērš pat sirdstriekas iespējamību. Linsēklas mazina arī holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Linsēklas ir vienlīdz veselīgas gan vīriešiem, gan sievietēm, jo tās satur lignānus – vielu, kura var samazināt dažādu hormonatkarīgu slimību – piemēram, sievietēm – krūts, bet vīriešiem – prostatas vēža riskus.

Linsēklām piemīt ūdeni saistošas īpašības, tāpēc tās var izmantot kā alternatīvu olām, gatavojot cepumus, maizi un citus konditorejas izstrādājumus. Tās var pievienot arī dažādiem augļu kokteiļiem, lai tos padarītu šķietami biezākus.

Uztura speciāliste Lizete Puga iesaka dienā lietot vienu ēdamkaroti linsēklu.

Bet no to lietošanas būtu jāizvairās cilvēkiem, kuri cieš no šķidras vēdera izejas vai vēdera pūšanās. Tāpat no linsēklām jāuzmanās, ja organismā ir dzelzs deficīts, jo papildu šķiedrvielas var kavēt atsevišķu uzturvielu uzsūkšanos. 

1. vieta. Kāposti

Kāposts mūsu platuma grādos ir ļoti populārs dārzenis, droši vien jau gadsimtiem, un arī cenas ziņā ļoti pieejams, sevišķi, ja runājam par baltajiem galviņkāpostiem, skaidroja dietoloģe Lolita Neimane.

"Ir pamats uzskatīt, ka tieši krustziežu dzimtas dārzeņiem ir ļoti labas īpašības cīņā pret onkoloģiskajiem audzējiem, tāpēc ka kāpostu sastāvā atkarībā no šķirnēm ir ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, kvercetīns, kemperols, antocianīni," norādīja speciāliste.

Vēl kāposti satur arī A, K, C un B6 vitamīnu, tāpat arī folātu, mangānu, magniju, kalciju un kāliju, kā arī dzelzi un riboflavīnu.

Neimane uzturā iesaka iekļaut arī puķkāpostus un lapu kāpostu jeb keilu. Uztura speciāliste iesaka arī regulāri ēst skābētus kāpostus – tie satur probiotiskās baktērijas, kas uzlabo zarnu veselību.  

Kāposti spēj novērst arī dažādus hroniskus iekaisumus. Tie uzlabo sirds veselību un novērš asins recekļu veidošanos. Savukārt sarkanie kāposti jo īpaši ieteicami, lai novērstu paaugstinātu asinsspiedienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt