Zināmais nezināmajā

Parkinsona slimība mūsdienās kļūst par aizvien izplatītāku saslimšanu

Zināmais nezināmajā

Kvantu datoru attīstība ietekmē mūsdienu kriptogrāfiju

RSU pētnieku jaunākie atklājumi par krūts vēža attīstību

Pētniece: Laimes hormoni rodas arī vēderā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Labvēlīgās baktērijas, kas atrodas zarnu traktā, ne tikai atvaira slimības un ietekmē imūnsistēmu, bet arī izstrādā laimes hormonu jeb serotonīnu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja molekulārā bioloģe, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Ilze Elbere.

Gan Latvijas, gan pasaules zinātnieku veiktie pētījumi apliecina, ka cilvēkiem ar hroniskām veselības problēmām zarnu mikrobioms atšķiras, – tā daudzveidība ir mazāka.

Vēders – otrās smadzenes

“Pierādīts, ka labvēlīgās baktērijas var ietekmēt mūsu laimes hormona veidošanos, jo patiesībā ļoti daudz laimes hormona jeb serotonīna izstrādā mūsu zarnas un zarnu epitēlijšūnas,” pastāstīja pētniece.

Visbiežāk, īso ķēžu taukskābēm nonākot asinsritē, zarnu mikrobioms sūta signālus smadzenēm, kas tādējādi var ietekmēt mūsu labsajūtu, sacīja Elbere. Tā kā ap zarnām ir daudz neironu un vēderu mēdz dēvēt par otrajām smadzenēm, arī dažādi bioķīmiskie savienojumi var ietekmēt ar zarnu traktu saistīto nervu sistēmu un to šūnu signālus un darbības, lai smadzenēm nogādātu informāciju.

1. un 2. tipa cukura diabēta pacientu zarnās mikroorganismu daudzveidība nav tik liela, līdz ar to veiktās funkcijas ir mazāk efektīvas. “Viena funkcija, kas ir būtiski samazināta, ir tādu savienojumu kā īso ķēžu taukskābju ražošana. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo šīs īso ķēžu taukskābes palīdz uzturēt veselu mūsu zarnu sieniņu, samazināt dažādus iekaisumu procesus organismā, regulē metabolismu. Jaunākie pētījumi pat rāda, ka šie mazie savienojumi spēj nodrošināt komunikāciju starp mūsu zarnu baktērijām un smadzenēm,” norādīja pētniece. Pierādīts, ka arī cilvēkiem, kuri slimo ar Alcheimera slimību vai autismu, ir izmainīts zarnu mikrobioms.

Ēdot organismā notiek dažādas bioķīmiskas izmaiņas. “Mēs, zinātnieki, savā starpā bieži vien jokojamies, ka varbūt mēs paši to bulciņu nemaz negribējām apēst, bet gan mums signālus sūtīja tie pāris tūkstoši un miljoni baktēriju mūsu zarnu traktā,” atklāja Elbere.

Daudziem iztrūkst vienas vērtīgas baktērijas

Latvijas Mikrobioma projekts

Latvijas Mikrobioma projekts ir Latvijā pirmā sabiedriskās zinātnes iniciatīva, kuras ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts par pašizmaksu nodot savu bioloģisko materiālu zarnu traktā dzīvojošo mikroorganismu izpētei un pretī saņemt sava zarnu mikrobioma raksturojumu.   To organizē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Projekta mērķis ir Latvijas iedzīvotāju mikrobioma raksturošana, papildus nosakot kā iedzīvotāju diētas un dzīvesveida paradumi ietekmē zarnu mikrobioma sastāvu, bet mikrobioma sastāvs – cilvēka veselību.  
Šobrīd norisinās pilotprojekts, kurā 500 dalībniekiem par simbolisku samaksu ir unikāla iespēja noskaidrot sava zarnu mikrobioma sastāvu. Tajā aicināti piedalīties Latvijas iedzīvotāji, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzē, nodot asins un fēču paraugus un veikt līdzmaksājumu EUR 30.00, lai daļēji segtu šī projekta izmaksas

Pētījums turpinās, un zinātnieki aicina tajā iesaistīties plašāku sabiedrību. Vairāk informācijas var atrast mājaslapā

Veidojot pētījumu "Latvijas Mikrobioma projekts", Latvijas zinātnieki īpašu uzmanību pievērsa 2. tipa cukura diabēta slimniekiem un atklāja kādu atšķirību – ārzemēs cilvēkiem, kuri kā medikamentu lieto metformīnu, novērots vienas vērtīgas baktērijas daudzuma pieaugums, kura daļai Latvijas diabētiķu zarnu mikrobiomā nav jau sākotnēji. Tā ir probiotiska baktērija, un, ja to skaits zarnās ir lielāks, samazinās aptaukošanās riski. Tāpat tā stiprina zarnu sieniņu veselību un ražo īso ķēžu taukskābes. “Interesanti, ka vairākiem pacientiem šī baktērija nemaz nav sastopama, kas liek domāt, ka gan jau ir kādas citas, kas varbūt Latvijas populācijā veic šo labo darbu,” pieļāva pētniece.

Elbere uzsvēra, ka jautājums, vai izmaiņas zarnu mikrobiomā veicināja slimības attīstību vai tomēr otrādi – slimības attīstība radīja izmaiņas zarnu mikrobiomā –, pagaidām ir neatbildēts.

“Šobrīd pētījumi rāda, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Varētu būt arī tā, ka pastāv labvēlīga zarnu mikrobiomu kompozīcija, kas pētījumos parādījusi spēju pasargāt no šādu slimību attīstības un izveidošanās. Kā mēs zinām, slimības veidojas, kombinējoties gan ģenētiskajiem, gan arī vides faktoriem, tostarp zarnu mikrobiomam,” norādīja molekulārā bioloģe.

Mikrobiomu galvenokārt ietekmē uzturs

Zarnu mikrobiomu pētniece salīdzina ar pirkstu nospiedumu – katram tas ir unikāls. Tā fizioloģiju ietekmē dzīvesvieta, jo dažādās pasaules vietās ikdienas uzturs ir citādāks, tāpat arī atšķiras gaisa temperatūra un paradumi.

“Tā sauktais Rietumu uzturs diemžēl samazinājis mikrobioma daudzveidību. Salīdzinājumā ar Eiropas vai Amerikas mikrobiomu, piemēram, cilšu mikrobiomu daudzveidība ir lielāka. Mūsu uzturā ir vairāk cukuru, kas noteikti nomāc visu pārējo, un, ja ir par daudz cukuru, tā ietekmē konkrēta veida baktērijas savairojas vairāk,” sacīja pētniece.

Jāatceras, ka mikrobioms – atšķirībā no mūsu ģenētiskā materiāla – ir maināms, tāpēc, lai veicinātu tā labsajūtu, ieteicams eksperimentēt ar ēdieniem un lietot dažādus sezonālos produktus. Mikrobiomu ietekmē ne tikai uzturs, bet arī fiziskās aktivitātes un medikamenti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti