Iecere par bezatkritumu ekonomiku - likumdevēju atkritumu spainī

Kad preces beigušas kalpot, tās kļūst nevis par atkritumiem, bet gan par izejvielām jaunām precēm - šāda ir iepriekšējās Eiropas Komisijas pērnvasar piedāvātās aprites ekonomikas pakotnes ideja. Tad izskanēja pirmie trauksmes signāli – šo likumdošanas iniciatīvu jaunā Eiropas Komisija izlēmusi tālāk nevirzīt.

Sašutuma vētru Eiropas Parlamentā izraisījis Eiropas Komisijas lēmums atteikties tālāk virzīt aprites ekonomikas pakotni – likuma izmaiņas ar mērķi mazināt atkritumu apjomu un paaugstināt otrreizējo resursu izmantošanu. Deputāti uzsver, ka aprites ekonomikas pakotne izstrādāta četrus gadus un tā balstās uz vairāk nekā 20 pētījumiem.

Turklāt pozitīva ietekme būtu ne tikai uz vidi, uzsver Karls Heincs Florencs, Eiroparlamenta deputāts no Vācijas: „Tā ir iespēja ekonomikai. Mēs varam radīt vairāk nekā 150 tūkstošus darbavietu. Vai tad šīs darbavietas nenozīmē neko? Kopējais apgrozījums no sākuma līdz gatavam produktam rada aptuveni tikpat lielu pievienoto vērtību, kā tiek gaidīts no Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līguma. Un es esmu patiesi pārsteigts, ka Eiropas Komisijas viceprezidents neieklausās argumentos.”

Iepriekšējās komisijas piedāvātā, bet jaunās komisijas miskastē izmestā aprites ekonomikas pakete esot bijusi visai ambicioza.

Latvijas viedoklis jautājumā esot duāls, Latvijas Radio atzina Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos. „No nacionālo interešu viedokļa mums bija bažas, vai tie mērķi ir sasniedzami. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas kā Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts viedokļa un klausāmies, ko vairums ES valstu ir izteikušās, tad Eiropas Komisijas lēmums atsaukt šo pakotni no apspriešanas vai noņemt no darba kārtības mūsu vērtējumā ir ne pārāk pozitīvs,” skaidro Ozola.

Ministrijas pārstāve norāda, ka lielākā daļa valstu pauda viennozīmīgu atbalstu, ka jāvirzās uz resursu efektīvu ekonomiku.

Diskusiju krustpunktā nonākušās aprites ekonomikas pakotnes ideju ieviešana Latvijai noteikti sagādātu rūpes, atzīt VARAM pārstāve.

„Mums jau uz 2020.gadu ir mērķi, kas ir Latvijai saistoši ar esošo direktīvu prasībām par to, ka jāierobežo poligonos noglabājamo atkritumu daudzums, jo atkritumi lielā mērā arī ir resursi, ko var izmantot atkārtoti. Jānodala bioloģiski noārdāmie atkritumi, ko mājsaimniecības saražo un cita veida prasības, kuru ieviešanai arī šobrīd Latvijai nāksies pielikt diezgan lielas pūles,” skaidro Ozola.

Eiropas komisija gan sola, ka atmestā piedāvājuma vietā tikšot izstrādāts vēl plašāks un efektīvāks veids, kā mazināt atkritumus un veicināt otrreizējo pārstrādi.

Ozola skaidro, ka komisija ar jauno priekšlikumu sola plašāku tvērumu: „Aptvertu ne tikai daļu, kas attiecas uz brīdi, kad preces kļuvušas par atkritumiem, bet arī runātu par to, kā jānotiek ražošanas procesam, kas ir vielas, ko drīkst vai nedrīkst izmantot.”

Pagaidām gan oficiāla dokumenta - atteikšanās no aprites ekonomikas paketes - nav, bet, visticamāk, tas tiks sagatavots jau februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti