Ja cilvēks pēc palīdzības vēršas neatliekamās palīdzības dienestā un dispečers secina - situācija nav neatliekama -, cilvēku konsultē telefoniski. Tāpat, piemēram, aicina vērsties pie ģimenes ārsta, dežūrārsta. Ja cilvēks vienalga uzstāj, ka mediķu brigāde ir vajadzīga, tas pārtop par maksas izsaukumu un par to telefoniski brīdina, stāsta dienesta pārstāve Ilze Bukša.
„Tas ir ārkārtīgi neliels apjoms. Ja mūsu brigādes šobrīd katru dienu izbrauc apmēram uz 900 izsaukumiem un tie visi tiek sniegti no valsts budžeta līdzekļiem, tātad pacientiem nekas nav bijis jāmaksā, tad tikai 12 gadījumos vidēji dienā tiek sniegti šādi maksas pakalpojumi, kas jau ir jaunapstiprinātā cena – 56 eiro apmērā,” atzina Bukša.
Tāpat dienestā uzsver, ka pacientiem nav jābaidās par maksas piemērošanu par izsaukumu bez iepriekšēja brīdinājuma. Mediķi gan saskaras ar pacientu neizpratni par rēķinu izrakstīšanu - cilvēki mediķus saucot arī, ja nespēj izņemt skabargu no kājas vai izgriezt bērnam ienadzīti. Tādēļ dienests vērš uzmanību: nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 cilvēka bezsamaņas gadījumā, ja apstājas elpošana, ir infarkta, insulta pazīmes, cilvēks guvis ļoti smagas traumas.
„Kā jums un vispār sabiedrībai šķiet, vai nav jāsamaksā par to, - kaut kur ir liela avārija, ir vajadzīga cietušam bērnam palīdzība, kurš ir cietis smagā avārijā, bet brigāde ir aizņemta - ņem ārā šo skabargu... Tādi gadījumi, protams, ir, bet vienkārši resursu vienmēr ir bijis pietiekami, lai varētu steigties un sniegt palīdzību tā, kā to paredz likumdošana,” stāstīja NMPD speciālistu asociācijas vadītājs Rafaels Ciekurs, kurš dienestā strādā septīto gadu.
Hroniskie pacienti gan uzsver, ka trūkst alternatīvu – kur vērsties ar veselības problēmām, piemēram, brīvdienās vai svētku dienās? Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" veselības politikas koordinatore Iveta Neimane norāda, ka hroniskiem pacientiem ir ļoti lielas problēmas. "Tā ir gan medikamentu ievadīšana, ļoti bieži tie ir intravenozie medikamenti. Kas tos ievadīs, kur ņemt? Muskulī var iespricēt radinieki, bet venozo medikamentu ievadīt nevar. Protams, tai nav jābūt „ātrajai palīdzībai”, kas to dara,” uzsvēra Neimane.
Latvijā tik tiešām pastāv dažādas situācijas, kad cilvēkiem vajadzīga palīdzība, bet nav kur citur vērsties, atzīst NMPD vadītāja Liene Cipule. Tieši tāpēc dienests šo palīdzību sniedzot. Piemēram, tādi izsaukumi saistīti ar sociālām problēmām, mājas aprūpes nepieejamību, paliatīvo aprūpi, kad dienests dodas veikt iedzīvotājiem injekcijas, atsāpināšanu. Pacienti par to nemaksā. Cipule norāda, ka 50% no visiem izsaukumiem ir tādi, uz kuriem dienestam nebūtu jādodas.
„Ir valstis, kur, piemēram, šādi tiek pieaicināti speciāli sociālie dienesti. Piemēram, ja atrod vientuļu, vecu cilvēku, kuram nav neatliekamas veselības problēmas, bet ir hroniskas daudzas slimības, viņš pašlaik ir viens mājās. Jā, tur tiek piesaistīti, piemēram, sociālie dienesti. Latvijā tādas situācijas nav. Dienestam, ierodoties pie tāda pacienta, pašam jāpieņem lēmums, vai viņi atstās šo pacientu mājās, vai viņi vedīs viņu uz tuvāko stacionāru. Tā savā ziņā ir tāda pacientu mētāšana tajās situācijās, kuras būtu jārisina valstiski, bet ne šajā līmenī, kas ir neatliekamās palīdzības dienests,” teica Cipule.
Tikmēr ikdienā dienests aicina rūpēties par savu veselību jau laikus. Piemēram, problēmu gadījumā doties pie ģimenes ārsta vai dežūrārsta. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad tiešām jāzvana neatliekamajai palīdzībai.
