ĪSUMĀ:
- Atsevišķās publiskās vietās jau ir defibrilatori, piemēram, Saeimā, lidostā, "Ikea" un "Rimi" veikalos.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība gadā vidēji 1300 reižu veic atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskās vietās.
- Sabiedriskajās vietās gadā konstatē ap 1000 nāves gadījumu; iespējams, iznākums būtu cits, ja apkārtējie palīdzētu.
- No nākamā gada defibrilatori sabiedriskās vietās būs obligāti, piemēram, sporta pasākumos, Dziesmu svētkos.
- Ārsts: Pie defibrilatoriem pieradīs kā pie ugunsdzēšamajamiem aparātiem; jāradina pie domas, ka tie jāizmanto.
- Projektam par defibrilatoru izvietojumu kritisku vērtējumu sniegusi LTRK; neiebilst pret ideju kopumā.
Atsevišķās publiskās vietās defibrilatori jau ir
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis rāda parlamenta ēkā pieejamo ārējo automātisko defibrilatoru un stāsta, ka tas ieviests 13. Saeimas laikā pēc toreizējā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja un kardiologa Andra Skrides ierosinājuma. Kopš 2019. gada defibrilatori ir arī veikalos "Rimi", un kanālā "Youtube.com" pieejama uzņēmuma sagatavota videopamācība.
Sākumā 32 aparāti izlikti "Rimi" hipermārketos, bet pašlaik tie ir arī mazākos veikalos, kopumā 47. Darbinieki ir apmācīti, kā ar defibrilatoriem apieties. Pa šiem gadiem tie gan ne reizi nav izmantoti, taču varētu būt noderīgi arī gadījumos, ja kāds jāglābj nevis pašā veikalā, bet tā tuvumā, uzsver veikalu tīkla "Rimi" pārstāve Inga Bite:
"Tas arī ir mūsu aicinājums – lai tiešām sabiedrība zinātu, ka, ja šāds gadījums notiek un cilvēkam ir nepieciešama pirmā palīdzība, un cits cilvēks ir drosmīgs sniegt palīdzību, var doties uz tuvāko "Rimi" veikalu un jautāt pēc defibrilatora. Iespējams, ka tieši šajā veikalā ir. Visvieglāk to ir pamanīt, piemēram, ja tā ir paša veikala vide, tad infocentros, – tas ir uzrakstiņš un mazā kastīte ar AED, ja tie ir lielāka formāta veikali. Ja tas ir mazāka formāta veikals, tā ir pašapkalpošanās kasu zona."
Arī, piemēram, lidostā "Rīga", veikalos "Ikea" un "Dechatlon" defibrilatori jau ir.
Nav datu par to, cik bieži tie likti lietā vai cik cilvēku šādi izglābti, jo līdz šim to ieviešana bija brīvprātīga, starptautiskos uzņēmumus – nereti saistīta ar vienotu stratēģiju un iekšējo kultūru.
NMPD gadā atdzīvināšanas pasākumus veic 1300 reižu
Taču zināms, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) gadā vidēji 1300 reižu veic atdzīvināšanas pasākumus sabiedriskās vietās. Uzskaitīti arī tādi NMPD izsaukumi, kad neatliekamās palīdzības brigāde nav veikusi atdzīvināšanas pasākumus un ir konstatējusi cilvēka nāvi, bet, iespējams, ja apkārtējie sabiedriskā vietā būtu snieguši palīdzību, pacients tiktu nogādāts ārstniecības iestādē. 2020. gadā šādu gadījumu bija 922, 2021.gadā – 1094 , bet pērn – 1045.
Sirds apstāšanās gadījumā, ja nekavējoties nesniedz palīdzību un tikai gaida, kad atbrauks "ātrā" palīdzība, cilvēka izredzes izdzīvot ir 10%. Ja palīdzību sniedz, izredzes divkāršojas.
Kā tieši iedarbojas defibrilators, skaidro P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Ainārs Rudzītis:
"Kad ir klīniskā nāve ar kambaru fibrilāciju, sirdī notiek haotiska elektrisko viļņu izplatīšanās, bet nav efektīvas mehāniskas muskuļu saraušanās. Ir tāda kā trīcēšana, mirgošana, tautas valodā mēdz teikt – kambaru mirgošana. Trīsuļo, bet nesaraujas. Ar izlādi mēs viņu uz brīdi apklusinām, tajā brīdī nav nekāda elektriskā aktivitāte, un tad pirmais, kas sāk pamosties, ir sinusu mezgls, un viņš uzdod to normālo ritmu. Impulss normāli izplatās tālāk pa sirds muskuli un nodrošina kontrakcijas."
Kardiologs uzsver – ja lieto sabiedriskajās vietās pieejamos pusautomātiskos vai automātiskos defibrilatorus un ievēro instrukciju, tas ir droši un neapdraud ne cietušo, ne palīdzības sniedzēju. Aparāts burtiski pasaka priekšā, kas jādara, pašam nav ne pulss jāskaita, ne arī jāpieņem lēmums par elektrotriecienu – tas notiek automātiski.
Cilvēki pieradīs redzēt defibrilatorus, tāpat kā pierasts pie ugunsdzēšamajamiem aparātiem, taču vēl būtiskāk pieradināt pie domas, ka tie ir jāizmanto, akcentē Rudzītis:
"Pierast pieradīs, bet būtu psiholoģiski jāpieradina sabiedrība lietot šos aparātus neatliekamās situācijās. Ne jau mēs to esam izgudrojuši, pasaulē tas sen ir izgudrots un tiek lietots. Mums vienkārši jāizdara nokavētie mājasdarbi."
No nākamā gada sākuma defibrilatori obligāti
No nākamā gada sākuma defibrilatori publiskās vietās būs obligāti, tas paredzēts grozījumos Ārstniecības likumā. Projekta stadijā ir attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kuros precizēts, cik blīvi apmeklētās institūcijās vai uzņēmumos defibrilatoriem būtu jābūt. Piemērus uzskaita Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka:
"Vietās, kur apgrozās daudz cilvēku, kur ir dažādi sporta pasākumi, vai, piemēram, Dziesmu svētki, vai tirdzniecības centros, lidostās – kur pārvietojas daudz cilvēku un varētu būt nepieciešamība pēc šiem ārējiem defibrilatoriem."
Informācija par defibrilatoru izvietojumu būtu arī NMPD rīcībā, skaidro NMPD Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas darbinieks Miķelis Puķītis:
"Kā tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi, tā nāks dienestam informācija par to, kur tie atradīsies. Plānots ir, ka varēsim redzēt un varēsim pateikt [palīdzības sniedzējam], kur tad ir tuvākais, lai varētu aiziet pakaļ, kamēr brigāde brauc."
Neiebilstot pret ideju kopumā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības noteikumu projektam par defibrilatoru izvietojumu sniegusi kritisku vērtējumu.
Piemēram, trūkstot pamatojuma, kāpēc kā paraugs izvietojumam izraudzīts tieši Francijas modelis, kur publiskās vietas dala piecās kategorijās, balstoties uz ugunsdrošības regulu, tādējādi defibrilatoru ir samērā daudz. Neesot arī aprēķina par ietekmi uz uzņēmējdarbību, proti, pusotru līdz divus tūkstošus eiro vērtais aparāts ne tikai jāiegādājas, bet tam nepieciešama arī uzturēšana un vēl jāapmāca darbinieki.
"Tā ierīce var būt nepieciešama, lai saglābtu kādu dzīvību – tas mērķis, protams, ir ļoti atbalstāms. Tajā pašā laikā salikt ierīces katrā stūrī un nenodrošināt to, ka tās spēj izmantot, teiksim tā, tikai noteikumu izpildīšanas dēļ tās salikt vairāk, nekā tās ir vajadzīgas, – tas diez vai ir lietderīgi gan no uzņēmuma finanšu, gan pārvaldības viedokļa," vērtēja LTRK pārstāvis Jānis Lielpēteris.
Pašlaik noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka tam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetu, tomēr defibrilatori varētu būt jāpērk arī lielām kultūras vai, piemēram, sociālās aprūpes iestādēm, kas ir valsts vai pašvaldību pārziņā.
