Desmit gadu pārejas periods kūtsmēslu krātuvju ieviešanai visās saimniecībās noslēgsies 27. jūlijā, un tām saimniecībām, kur Eiropas prasības netiks ievērotas, draudēs līdz pat 1400 eiro liels sods par vides prasību pārkāpumu. Ņemot vērā, ka ap 30% saimniecību arvien nav kūtsmēslu novietnes izveidojušas, būs pieejams papildu finansējumu šim mērķim, stāsta Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš:
No esošās lauku attīstības programmas, kurā jau septiņus gadus tika ieguldīti līdzekļi lauksaimniecību modernizācijā - tehnikā, iekārtās un būvēs, esam atraduši iespēju norezervēt un izsludināt četrus miljonus eiro, kas drīzumā būs pieejams Lauku atbalsta dienesta mājas lapā, kur ar to varēs iepazīties. Tas būs domāts kūtsmēslu krātuvju rekonstrukcijai vai jaunbūvei.”
Lapiņš stāsta, ka paralēli norit sarunas ar Eiropas Komisiju arī par dažādiem tehniskajiem risinājumiem. Runa ir par iespēju būvēt atvieglota tipa krātuves bez lieliem būvniecības ieguldījumiem, piemēram, izmantojot absorbējošus slāņus, kas aizkavētu vircas nonākšanu ūdenstilpnēs. Savukārt iepriekš izvirzītais Zemnieku saeimas priekšlikums par izņēmumu, ļaujot uz lauka arī turpmāk turēt sausos pakaišu kūtsmēslus, ministrijas ieskatā nav reāls, jo šo kūtsmēslu kaudzi no laika apstākļiem, precīzāk no lietus, tādējādi nevarēs pasargāt
„Priekš nākamā perioda tas ir jāatceras. Vienkāršoti sakot – zemnieks, kurš, piemēram, vēlētos nākamgad Lauku atbalsta dienestā iesniegt projektu traktora iegādei, ja viņam nebūs atbilstoši tā brīža vides prasībām sakārtota kūtsmēslu krātuve, tad cerēt uz traktora iegādes atbalstu cerēt nevarēs,” brīdina Lapiņš.
Kuldīgas novada zemnieku saimniecībā „Allaži” tieši šobrīd ved kūtsmēslus uz lauka. Saimniece Aiga Bulava stāsta, ka kopumā fermā ir 127 lopi. Kūtsmēslu apsaimniekošana šobrīd šķiet smags jautājums šajā saimniecībā, pagaidām īpašās novietnes vēl nav, jo nav izdevies atrast mēslu krātuves projektētāju specifiskajai lopu smilšu guļvietu fermai. Zemnieki apsvēruši arī iespēju pāriet no piensaimniecības uz gaļas lopu audzēšanu, bet pagaidām cer uz jauno atbalstu.
„Jāredz, cik liels tas paredzamais atbalsts. (..) Kad vēl skatījāmies latos, izmaksas bija 75 tūkstoši latu. Tādas naudas nav, tad būtu jāņem kredīts, bet bankas pārstāvji saka – kūtsmēsli ir tā lieta, kas naudu nenes atpakāl. Tad jābūt ļoti spēcīgam biznesa plānam un lieliem ieņēmumiem, lai tādu kredītu iedotu,” spriež Bulava.
Informācija par to, tieši kādu krātuvju būvniecība un rekonstrukcija tiks atbalstīta, būs pieejama Lauku atbalsta dienesta mājaslapā no 10. aprīļa.