Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Diagnoze – vēzis»: Zinātnieki meklē ārstēšanas iespējas

«Diagnoze – vēzis»: Zinātnieki attīsta inovatīvas ārstēšanas iespējas

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem vēzis ir otrs biežākais nāves iemesls pasaulē – aiz sirds un asinsvadu slimībām. Pērn no tā nomira teju 10 miljoni cilvēku. Kā vēzis rodas, kā to iespējami ātrāk diagnosticēt, kā veiksmīgāk ārstēt – pie šiem jautājumiem strādā daudzi zinātnieki.

Projekts "Diagnoze vēzis"

Projekta "Diagnoze vēzis" mērķis ir valstiskā līmenī aktualizēt pastāvošās problēmas onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, lai ilgtermiņā varētu panākt savlaicīgu, modernu un kvalitatīvu onkoloģijas pacientu ārstēšanu Latvijā. 

Par atklājumiem vēža ārstēšanā pērn ASV un Japānas pētnieki saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Savukārt franču imunologs Žeroms Galons šogad saņēma prestižo  Eiropas izgudrotāju balvu kategorijā “Pētniecība”, jo izstrādājis metodi, kas pēta imūnsistēmas lomu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.

“Es jutu, ka imūnsistēma spēlē lomu,” saka franču zinātnieks Žeroms Galons, skaidrojot, kādēļ pirms deviņpadsmit gadiem viņam radusies interese par iespēju meklēt ceļus, kā ārstēt vēzi.

“Tas absolūti nebija atzīts. Tobrīd speciālisti, kuri darbojās šajā laukā – ģenētiķi, onkologi un visi citi, neuzskatīja, ka imūnsistēma spēlētu jebkādu lomu.

Un, kad es sāku savus pētījumus, tiešām bija ļoti grūti. Taču es to visu sāku darīt, jo mums bija tehnoloģijas, kas ļāva veikt dziļas gēnu un imūnšūnu analīzes. Un man likās, ka ar šīm jaunākajām tehnoloģijām ir iespējams pateikt, vai imūnsistēma vēzim ir svarīga vai nav,” skaidro Žeroms Galons.

Viņš nodibināja domu biedru grupu un izveidoja laboratoriju, kurā pētīja imūnšūnas gan audzējos, gan ap tiem, un pēc ilga un rūpīga darba pētnieks secināja – imūnsistēma audzēju procesā ir izšķiroša.

Galons uzsver: “Absolūti izšķiroša! Gan vēža attīstībā, gan lai cīnītos pret tā progresēšanu, invāziju, izplešanos, metastāzēm.

Mēs bijām pirmie, kas pierādīja, ka viss šis process ir atkarīgs no mūsu imūnsistēmas un imūnreakcijas.”

Galona komanda izstrādāja pasaulē pirmo imūnsistēmas testu, kurā tiek izmantoti audzēja paraugi un ar īpašu programmatūru tiek noteikta imūnsistēmas reakcija, kas ļauj noteikt pretestības spēju audzējam.

Žeroma Galona metode ir apstiprināta daudzās valstīs Eiropā, pagaidām zarnu vēža ārstēšanai, taču viņš cer, ka to pielietos arī citu audzēju gadījumos, jo imūnsistēma ir svarīga visos. Metodi  izmanto arī ASV. pagaidām tās vēl nav Baltijā.

Taču franču pētnieka metode ir viena no daudzām. Šogad Eiropas izgudrotāju balvai pētniecībā bija nominēta arī itāļu ārstes, molekulārās bioloģes Patrīcijas Paterlini-Brešotas izgudrotās asins pārbaudes, kas ļautu konstatēt vēzi ļoti agrīnā stadijā.

Patrīcija Paterlini-Brešota skaidro:

“Mūsu mērķis ir tie vēži, kuri lielākoties nav ārstējami, kurus parasti atklāj jau metastāžu stadijā. Mūsu medicīna, mūsu zināšanas, mūsu ārstēšanas metodes lielākoties nespēj uzvarēt šo cīņu.

Taču šie vēži jau pašā sākumā sāk izplatīt audzēju šūnas asinīs. Tāpēc mēs izstrādājām metodi, kas ļauj jau agrīnā stadijā to droši, uzticami un nekļūdīgi konstatēt.”

Parīzē ir izveidota pilotlaboratorija, kas piedāvā cilvēkiem veikt šīs pārbaudes. Tās pagaidām neatmaksā nedz valsts, nedz apdrošinātāji, bet Patrīcija Paterlini-Brešota norāda, ka viņas mērķis ir panākt pilnu atmaksu.

 “Mēs vēlamies, lai šīs pārbaudes būtu pieejamas visiem cilvēkiem, kad viņi dodas nodot asinsanalīzes, lai uzreiz būtu iespējams pārbaudīt, vai nav šīs iespējamās retās vēža šūnas. Taču te mums priekšā ir garš ceļš. Zinātniski šī metode ir apstiprināta, taču klīniski tā var saņemt atļauju tikai tad, kad tā būs pārbaudīta atsevišķi katra vēža tipa gadījumā. Zinātne attīstās, un mēs jau 20 gadu zinām, ka asinīs ir ne tikai eritrocīti un leikocīti, bet varētu būt arī audzēju šūnas. Tam [atklājumam] ir jānāk pie pacienta,” uzsver Patrīcija Paterlini-Brešota.

Kāpēc joprojām ir tik grūti cīnīties ar vēzi un nevienam nav izdevies atrast vienu un galīgu veidu, kā audzējus izārstēt – tas ir jautājums, kas dod enerģiju zinātniekiem, bet arī liek sastapties ar skaudru realitāti.

Žeroms Galons uzsver, ka vēzis ir ārkārtīgi sarežģīta slimība arī tādēļ, ka imūnsistēmai nākas cīnīties pret mūsu pašu šūnām.

“Tas nav kā vīruss vai baktērijas, kas nāk no ārpuses. Tās ir mūsu pašu šūnas, kas mainās. Imūnsistēmai ir jāatpazīst, kas ir atšķirīgs, un ir jānogalina audzēja šūnas, nevis normālās šūnas.

Tas ir ārkārtīgi viltīgs balanss un ļoti sarežģīta situācija imūnsistēmai, kurai faktiski ir jācīnās pašai ar sevi. Un vēl viena lieta – vēzis nemitīgi mainās un attīstās. Audzēja šūnas ir nemitīgā mutācijā, un tās bēg no imūnsistēmas reakcijas,” skaidro Žeroms Galons.

Savukārt Patrīcija Paterlini-Brešota norāda:

“Pat visdārgākās zāles pasaulē, kas var maksāt 80 000 eiro mēnesī, vēlā vēža stadijā nogalina lielāko daļu vēža šūnu, taču ne visas, un tās, kuras paliek, atkal pieņemas spēkā. Tāpēc risinājums vēža ārstēšanā ir tā konstatēšana un tā satriekšana agrīnā stāvoklī, kad audzēja šūnas vēl ir trauslas. Ja mēs to darīsim, tad mēs iespaidīgi samazināsim mirstību no vēža.” 

Patrīcijas Paterlini-Brešotas metode pilnā praksē varētu ienākt tikai pēc gadiem pieciem, un viss atkarīgs no finansiālajām iespējām. “Es ceru, ka pati piedzīvošu dienu, kad tā būs pieejama visiem cilvēkiem,” viņa saka, “tikmēr turpinām medīt gadsimta sarežģītāko saslimšanu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti