Panorāma

Panorāma

Panorāma

Atdzimst Āgenskalna tirgus

Apbalvo labākos izgudrotājus

Eiropas Izgudrotāju balvu saņem arī par pētniecību imūnsistēmas nozīmīgumā saslimstībā ar vēzi

Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegtas austriešiem, kas izgudrojuši efektīvāku plastmasas pārstrādāšanas metodi, nīderlandietim, kurš izgudrojis materiālu, kas atvaira kuģu aplipšanu ar aļģēm un jūras dzīvniekiem, japāņu zinātniekam, litija baterijas izgudrotājam un spāņu molekulārās ģenētikas pionierei, kā arī franču zinātniekam, imunologam, kurš pēta imūnsistēmas nozīmi saslimstībā ar vēzi.

“Es domāju, ka imūnsistēma audzējos spēlē lielu lomu. Taču lielākā daļa onkologu un ģenētiķu sabiedrības tam neticēja. Kad sāku savus pētījumus, bija patiešām grūti, taču es ticēju, ka ar jaunākajām tehnoloģijām ir iespējams iegūt atbildi.

Sadarbībā ar dažādām klīnikām mēs atklājām tehnoloģiju, kas apliecina to, ka imunitāte vēža diagnosticēšanā un ārstēšanā ir izšķiroša,” stāstīja imunologs Žeroms Galons.

Eiropas izgudrotāju balvu tradicionāli pasniedz piecās kategorijās – rūpniecība, izpēte, mazie un vidējie uzņēmumi, balva zinātniekiem ārpus Eiropas Patentu organizācijas un balva par mūža ieguldījumu. Tās piešķir Eiropas Patentu birojs, izvērtējot izgudrojuma nozīmību un oriģinalitāti. Konkursā ik gadu piedalās arī Latvija.

Balvai mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā bija pieteikts arī latviešu izgudrotājs Jānis Ošlejs ar inovāciju betona grīdas plāksnēm. Taču līdz šim augstāko atzinību Latvija guvusi 2015. gadā, kad par mūža ieguldījumu zinātnē Eiropas līmeņa balvai bija nominēts ķīmiķis un "Mildronāta" izgudrotājs Ivars Kalviņš.

Nominācijās jūtams Rietumeiropas zinātnieku pārsvars, šogad no Austrumu un Centrāleiropas puses par mūža ieguldījumu nominēta vienīgi poļu zinātniece Marta Karčeviča. Bet līderes atklājumos arvien ir Vācija, Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste.

“Zinātniekiem ir vajadzīga vide, kurā viņi var uzplaukt, attīstīties.

Viņiem ir nepieciešama aizsardzība. Tiklīdz zinātniekam ir lieliska ideja, tai ir jābūt aizsargātai, lai tās autors varētu doties tirgū, to komercializēt un vienlaikus popularizēt,” stāstīja Eiropas Patentu biroja pārstāve Jana Mitermaiere.

Gan Eiropā, gan pasaulē interese par izgudrojumiem un patentiem aug. Aizvadītajā gadā pieteikti teju 175 tūkstoši jaunu izgudrojumu, kuru autori vēlas oficiāli reģistrēt savu veikumu.

Eiropā populārākās jomas ir medicīna, transports, enerģētika, biotehnoloģijas, savukārt īpaši no Āzijas dominē datortehnoloģijas.

No Baltijas valstīm aizvadītajā gadā visvairāk patentu Eiropas līmenī pieteikti Igaunijā – 46, Lietuvā – 37, bet Latvijā 12, kas iezīmējis arī 14% lielu kritumu un Latviju ierindo pēdējā vietā Eiropas Savienībā.

“Grūti komentēt šo situāciju. Jāatzīmē gan, ka 2016. gada statistika liecināja, ka mums ir 16 patenti. Bet salīdzinājumā ar citām valstīm, kam varbūt ir krietni mazāks skaits, tas nav nemaz tik slikts rādītājs,” sacīja patentu valdes pārstāve Santa Lozda.

Savukārt patentu skaits, kuri pieteikti tikai Latvijas teritorijā, ir audzis. Ir 110 pieteikumu, kas ir lielākais rādītājs Baltijā. Vairāk nekā 80 no tiem ir latviešu izgudrojumi.
 

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti