Dārza tehnika jālieto apdomīgi, lai novērstu nelaimes

Kopš marta dramatiski audzis pacientu skaits ar ķermeņa daļu amputācijām, turklāt tas ir divreiz lielāks nekā pērn šajos mēnešos. Mikroķirurgi to skaidro ar dārza darbu sezonas sākšanos un zāles pļaušanas tehnikas neuzmanīgu izmantošanu gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Ar zāģiem, cirvjiem, zāles pļāvējiem un citu tehniku bieži cilvēki sev rada neatgriezeniskas kropļojošas traumas. Mediķi un tehnikas eksperti izcēluši trīs zelta likumus drošam darbam ar dārza tehniku, tie ir, nestrādāt dzērumā, redzi un zini, ko dara tavs bērns, bet tehnikas remontu uztici profesionāļiem.

Maijā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā 90 pacienti nogādāti ar ķermeņa daļu amputācijām, kas ir teju divas reizes vairāk kā pērn šajā laikā. Turklāt 19 gadījumos cietuši bērni. Negadījumi saistīti tieši ar dārza tehnikas neapdomīgu lietošanu. Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis skaidro, ka galvenās šo pacientu neuzmanības kļūdas ir nepareizi lietota jeb paša pārbūvēta tehnika vai tās lietošana dzērumā un nogurumā:

„Protams, vairāk ir rokas un roku pirkstu traumas, visbiežāk tās ir amputācijas un sakropļojumi. Ar dārza tehniku tie ir 80% no visām traumām un tad retāk ir tie gadījumi, kad iezāģē ciskās, plecā vai galvā, savukārt bērniem bieži dārza tehnika izkropļo kājas.”

Dārza tehnikas eksperts Mārtiņš Jaudzems, rādot darbu ar jaudīgajām ierīcēm, norādīja, ka tehnikas remontu nevajadzētu veikt pašiem mājās. Servisos novērots, ka, piemēram, nolūzis pļaušanas nazis tiek piestiprināts ar parastu stiepli, bet trimmeriem cilvēki ņemot nost aizsargus, lai tikai iegūtu lielāku pļaušanas platību.

Arī pļaujot nelielus zāles pleķīšus, eksperts aicināja vienmēr lietot aizsargapģērbu - apavus ar slēgtiem purniem, garas bikses, vizierus, aizsargbrilles un arī ķiveres. Savukārt bērniem vispār nevajadzētu atļaut darboties ar zāles pļaušanas tehniku. Un, ja darbu dod pusaudzim pēc 16 gadiem, tad tas arī kādam pieaugušajam ir jāuzrauga.

„Zāģis sekundes laika amputē roku…kāju…tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi domāt par drošības jautājumiem. Ne vienmēr arī pieaugušie saprot, kur ir riski. Ja mazulis uzkāpj pat uz dakšas vai kapļa, tas var nozīmēt amputāciju,” saka Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere.

Mediķi īpaši vērsa uzmanību uz pareizu atrautās ķermeņa daļas nogādāšanu slimnīcā. Piemēram, nogrieztais pirksts jāietin audumā, jāliek hermētiskā maisiņā un tad tas viss jāievieto vēl vienā polietilēna maisiņā, kas pildīts ar ūdeni un ledus gabaliņiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt