Maijā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā 90 pacienti nogādāti ar ķermeņa daļu amputācijām, kas ir teju divas reizes vairāk kā pērn šajā laikā. Turklāt 19 gadījumos cietuši bērni. Negadījumi saistīti tieši ar dārza tehnikas neapdomīgu lietošanu. Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis skaidro, ka galvenās šo pacientu neuzmanības kļūdas ir nepareizi lietota jeb paša pārbūvēta tehnika vai tās lietošana dzērumā un nogurumā:
„Protams, vairāk ir rokas un roku pirkstu traumas, visbiežāk tās ir amputācijas un sakropļojumi. Ar dārza tehniku tie ir 80% no visām traumām un tad retāk ir tie gadījumi, kad iezāģē ciskās, plecā vai galvā, savukārt bērniem bieži dārza tehnika izkropļo kājas.”
Dārza tehnikas eksperts Mārtiņš Jaudzems, rādot darbu ar jaudīgajām ierīcēm, norādīja, ka tehnikas remontu nevajadzētu veikt pašiem mājās. Servisos novērots, ka, piemēram, nolūzis pļaušanas nazis tiek piestiprināts ar parastu stiepli, bet trimmeriem cilvēki ņemot nost aizsargus, lai tikai iegūtu lielāku pļaušanas platību.
Arī pļaujot nelielus zāles pleķīšus, eksperts aicināja vienmēr lietot aizsargapģērbu - apavus ar slēgtiem purniem, garas bikses, vizierus, aizsargbrilles un arī ķiveres. Savukārt bērniem vispār nevajadzētu atļaut darboties ar zāles pļaušanas tehniku. Un, ja darbu dod pusaudzim pēc 16 gadiem, tad tas arī kādam pieaugušajam ir jāuzrauga.
„Zāģis sekundes laika amputē roku…kāju…tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi domāt par drošības jautājumiem. Ne vienmēr arī pieaugušie saprot, kur ir riski. Ja mazulis uzkāpj pat uz dakšas vai kapļa, tas var nozīmēt amputāciju,” saka Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere.
Mediķi īpaši vērsa uzmanību uz pareizu atrautās ķermeņa daļas nogādāšanu slimnīcā. Piemēram, nogrieztais pirksts jāietin audumā, jāliek hermētiskā maisiņā un tad tas viss jāievieto vēl vienā polietilēna maisiņā, kas pildīts ar ūdeni un ledus gabaliņiem.
