Paredzams, ka Villiju jūrā ielaidīs Valsts robežapsardzes kuģis „Rānda”, 15 kilometrus no krasta.
Villijs ir dzimis ir uz kādas no Igaunijas saliņām. Vētras laikā viņu viļņi ieskaloja ūdenī un vēlāk izmeta krastā netālu no Tallinas. Mazulis ilgi saucis māti, taču to nesagaidīdams, izlēma to pats meklēt. Asās akmeņu šķautnes savainoja viņa pleznas, sākušas plūst asinis, taču viņš gāja līdz atdūrās pret augstu žogu.
Tur viņu atrada ļaudis, kas to ienesa siltumā. Tā kā Tallinas zoodārzā palīdzēt nevarēja, tad kāds Vācijas zoodārzs iedevis Rīgas zoodārza adresi, kurā viņš nonāca 2.aprīlī.
Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu, līdz 30-40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Kā rāda zinātniskie pētījumi, parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk un vienīgās rūpes, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas, no tām divas – pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmas par samērā bieži sastopamām, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti.
Latvijas piekrastē pārsvarā atrod pelēko roņu mazuļus. Daļa no tiem ir mātes pamesti un novārguši, taču ir pamats domāt, ka daži mazuļi piedzimst arī Latvijas liedagos, kur mātes tos veiksmīgi izbaro. Tā 2012. gada pavasarī prāva pelēko roņu grupa ar mazuļiem bija vērojama uz ledus pie Mangaļu mola.
Diemžēl reizēm uz zoodārzu tiek nogādāti labā kondīcijā esoši ronēni, kuriem palīdzība nav vajadzīga. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, zoodārzs un Dabas aizsardzības pārvalde aicina ronēnus bez konsultācijām ar vides speciālistiem negūstīt un „neglābt”.