Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītāja Madara Blumberga skaidroja: "Tikai un vienīgi viens jautājums, – vai tas cilvēks, tas, kurš ir pacients, vēlas savu tuvinieku. Ja atbilde ir "jā", tad viņam būtu tiesības [ņemt līdzi] jebkuru savu cilvēku, tai nav jābūt ģimenes radniecībai, nav jābūt laulību saitēm. Tas ir jebkurš cilvēks, kurš tevi spēj atbalstīt un mierināt vai konstruktīvāk domā tavā vietā, un tas tajā konkrētajā brīdī drīkst atrasties pacientam līdzās."
Blumberga skaidroja – no medicīniskā viedokļa vieta, kur to nevarētu, ir operāciju zāle un procedūras, kas notiek vispārējā anestēzijā vai daļa procedūru lokālā vai spinālā anestēzijā. Speciāliste uzsvēra, ka operāciju zāle ir vieta, kur ir paaugstināts infekciju risks un katrs liekais cilvēks šo infekciju risku paaugstina.
Blumberga sacīja: "Man manā darbā tuvinieki ir kaut kas neaizvietojams, es nespēju iedomāties, ka es varētu strādāt Bērnu slimnīcā un man varētu nebūt tur [pacientu] tuvinieku. Tajās situācijās, kad viņu nav dažādu apsvērumu dēļ, tas ir daudz, daudz sarežģītāk, jo, ja tuvinieks ir tulks un palīgs, un viņš saglabā šo informāciju, viņš var nodot informāciju vēlreiz. Tieši tas pats ir ar pieaugušajiem, – pieaugušajiem arī vajadzētu saņemt tieši tikpat lielas rūpes kā bērniem, kuri ir slimi."
Savukārt zvērināta advokāte un veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja: "No pacientu drošības viedokļa, – tas ir arī starptautiskos pētījumos pierādīts, – ka tuvinieku klātbūtne, īpaši intensīvās terapijas reanimācijas, ir viens no svarīgiem pacientu drošības jautājumiem." Speciāliste pauda, ka tad, ja tuvinieks pacientam ir klāt, tad viņš var iestāties par pacienta tiesībām.
Olsena uzsvēra, ka allaž ir aicinājusi to uzlabot, nodrošinot tuvinieku klātbūtni ārstniecības iestādēs. "Mums vēl joprojām ir lielas grūtības ar šiem jautājumiem. Pagājušajā nedēļā atkal viens klients lūdza palīdzību par to, kā rīkoties, ja ārstniecības iestāde neatļauj tuvinieku klātbūtni."
Advokāte aicināja ārstniecības iestādes respektēt pacientu tiesības par tuvinieku klātbūtni, bet tuviniekus būt rūpīgiem, vērtējot visu, kas notiek apkārt, jo tas uzlabos situāciju gan pacientam, gan iestādei.
Tikmēr RSU Simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītāja minēja piemēru – 80 gadus vecs pacients ierodas poliklīnikā uz vizīti pie kāda no speciālistiem, viņš aiziet uz šo vizīti, kaut ko izrunā, kaut ko saprot, bet kaut ko ne. Ārsts vizītē iedod dažus nosūtījumus, pacients dodas tālāk mājās, pēc kāda laika satiek meitu vai mazbērnu, kurš jautā, kā tad gājis pie ārsta, kas jādara tālāk, bet seniors atzīst, ka daudz ko nesaprata.
"Ļoti bieži tuvinieks līdzās patiesībā ir vēl viena atbalsta persona arī ārstam vai māsai, viņš var palīdzēt uzdot papildu jautājumu, viņš var būt tā kā cilvēka advokāts, viņš var teikt: "Man šķiet, ka viņš nesaprata līdz galam, jūs varat pastāstīt vēlreiz?" norādīja Blumberga.
