Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Ventspils luterāņu draudzes mācītājs Teodors Grīnbergs, kurš vēlāk kļuva par pirmo luteriskās baznīcas arhibīskapu, 1908. gadā nodibināja Jaunības draugu biedrību, kuras mērķis bija jaunatnes reliģiska, tikumiska un zinātniska izglītošana, tās pasargāšana no alkohola lietošanas, netiklības un citiem ārējiem apdraudējumiem. Biedrība rūpējās par patīkamu un lietderīgu laika pavadīšanu: dibināja kori, bibliotēku un lasāmgaldu, kā arī ieviesa biedru vakarus, kur pārrunāja ne tikai reliģiska, bet arī laicīga rakstura jautājumus. 1910. gada vasarā biedrība bija nolēmusi sarīkot Bērnu svētkus, bet togad pilsētu piemeklēja šarlaka epidēmija, kas aiznesa 92 bērnu dzīvības, tādēļ svētki tika atcelti.
Pirmos Bērnu svētkus Jaunības draugu biedrība noorganizēja 1911. gada 31. jūlijā. Jau pirmajā reizē tie pulcēja lielu bērnu skaitu. Baznīcas dārzā pulcējās ap 800 bērnu – meitenes izrotājušās ar ziedu vainadziņiem, bet zēni turēja rokās karodziņus.
Orķestra pavadībā bērnu gājiens pa galveno ielu devās uz Puherta muižiņu, kur sākās īstās svinības: pēc mācītāja Teodora Grīnberga sirsnīgas uzrunas spēlēja orķestris, dziedāja kori, bērni, notika sadziedāšanās, iesaistot visus svinību viesus. Bērniem bija sarūpētas dažnedažādas rotaļas, izklaides, un visi tika par velti cienāti ar limonādi, baltmaizi un saldumiem. Vakaru noslēdza ar uguņošanu.
30. gadu beigās Bērnu svētkus apmeklēja jau vairāk kā trīs tūkstoši bērnu no tuviem un tāliem pagastiem. Viņi ieradās pa dzelzceļu, pajūgā vai ar kājām. Ņiprākie bija mērojuši 25 kilometrus, lai vienu pēcpusdienu lielā, draudzīgā pulkā nosvinētu savus svētkus.
Ar katru gadu bērniem tika piedāvātas arvien jaunas izklaides – varēja vizināties ar karuseli, dažādās sacīkstēs un sporta aktivitātēs laimēt ēdamas balvas, smēdē pie kalēja izkalt ko nu katrs vēlas, šūt un vērt no zīlītēm vainadziņus, sviest mērķī utt. Katrs bērns dabūja gabaliņu no lielā Ķuzes biskvīta ruļļa un glāzi sulas. Pasākumu nemainīgi noslēdza raķešu meistars, šaujot raķetes un bumerangus, griežot dzirnaviņas un iededzot sveces.
Bērnu svētki parasti notika vasaras vidū, un tur tika gaidīti visi – gan mazi, gan lieli, gan savi, gan sveši, bet, mācību gadam beidzoties, skolēniem tika rīkoti savi Bērnu–skolēnu svētki. Šie svētki parasti norisinājās jūnijā un ilga vairāk par vienu dienu.
Tos apmeklēja skolēni no Ventspils un pagastu skolām. Lauku bērniem tika ierādītas naktsmītnes kādā no pilsētas skolām. Tāpat kā Bērnu svētkos, pasākums sākās ar gājienu mūzikas pavadībā, kam sekoja izklaides visas dienas garumā: pasaku nodaļa, kur mazajiem priekšā lasīja pasakas; mikroskopa nodaļa; zīmēšanas un gleznošanas; daiļliteratūras, stereoskopa, jautrā ķīmiķa un matemātiķa, ģeogrāfu nodaļa. Zinātniskajā nodaļā varēja iepazīties ar dažādiem zinātnes sasniegumiem jeb zinātnes “brīnumiem”. Iepazīties ar gaidu un skautu darbu. Neatņemama sastāvdaļa bija dažādas fiziskas aktivitātes. Par panākumiem katrā sekcijā varēja iegūt balvas. Nākamajā dienā skolēni par velti varēja apmeklēt kinoteātri, kā arī apskatīt ģimnāzijas telpās ierīkoto ikgadējo pilsētas un lauku skolu skolēnu un skolotāju mākslas un rokdarbu izstādi. Tika piedāvātas lekcijas gan bērniem, gan pieaugušajiem par dažādām ar audzināšanu un veselību (diloni, tīfu utt.) saistītām tēmām. Nereti Bērnu–skolēnu svētki ilga pat nedēļu.
