Studente izstrādā elpošanas vingrinājumu spēli astmas slimniekiem

Pirmais spēles modelis Annai tapa, vēl mācoties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, veidojot savu diplomdarbu. Spēles radīšanā viņa iedvesmojusies, lūkojoties uz savu mazo brāli.

"Manam mazajam brālim ir astma. Esmu iepazinusies ar ārstēšanās vingrinājumiem slimnīcās un mājās. Sapratu, ka alternatīvas šo vingrinājumu izpildei nav. Tā es nācu klajā ar spēli. Mazajam brālim lika veikt šos vingrinājumus kā bumbiņu pūšana pa slimnīcas grīdu, kas, manuprāt, nav diezgan estētiski un skaisti. Izstrādāju šādu spēli, kas ir šāda formāta kaste ar dažādiem reljefiem," stāstīja Anna Liepiņa.

Spēle, kas simulē elpošanas vingrinājumus, veidota ar dažādas grūtības pakāpes reljefiem. Pieejami arī vairāku veidu salmiņi un bumbiņas. To var spēlēt gan viens cilvēks, gan vairāki reizē, savā starpā sacenšoties.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeite Arta Ūdre: "Pūšot var uzlabot muskulatūras spēku. Tas ir svarīgāk bērniem, kuriem ir hronisks klepus, jo ir būtisks labs izelpas muskuļa spēks, jo klepus ir maksimāli efektīva izelpa. Tas ir būtiski ne tikai pacientiem ar elpošanas saslimšanām, bet arī ar dažādām neiroloģiskām saslimšanām. Mums ir svarīgi būt radošiem, lai vingrojums radītu prieku bērnam, lai bērns būtu aktīvi iesaistīts atveseļošanās vai veselības uzturēšanas procesā, un pēc iespējas dažādot vingrojumus, lai pēc iespējas ilgāk varētu noturēt bērnu uzmanību un pacietību vingrojuma fizioterapijas laikā."

Prototipa izveide bijusi iespējama, jo Anna pieteicās universitātē Produktu attīstības programmai, kurā vairāku mēnešu ilgās apmācībās tiek iegūtas padziļināta zināšanas jaunu produktu izstrādē, tehnoloģiju pārnesē un komercializācijā.

''Viens ir tas, ka tas ir viņas pieredzes stāsts, ko viņa tiešām grib risināt. Viņa domāja, vai tiešām vajadzēs, varbūt nav tik forši. Mentori tiešām saskatīja tajā ideju, ko var attīstīt ne tikai vienam (pacientam). Mēs strādājam pie tā, lai atbalstītu, mentorētu studentu, lai motivācija turpinās un ir līdz gala rezultātam," stāstīja RTU Dizaina fabrikas vadītāja Roberta Vītola.

Programmas ietvaros pieejams arī finansējums produkta izstrādei, kā arī tehniskais atbalsts no inženieriem.

Šobrīd ar programmas atbalstu universitātē tapuši tādi produkti kā pulkstenis, kas mēra skābekļa daudzumu telpā, skrejriteņu maliņu aizsargi, kūdras substrāts augiem, kā arī kompozītmateriāli no kafijas.