Pusaudžu resursu centrs sniedz palīdzību jauniešiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Šobrīd jaunieši ir īpašā situācijā dažādu izaicinājumu laikā, bet centrā neredz lielu pusaudžu pieplūdumu, kuri lūgtu palīdzību. Prognozējams, ka pēc laika situācija varētu mainīties, jauniešiem būs vairāk nepieciešama palīdzība.
Pusaudži kā lielāko izaicinājumu šajā laikā izjūt draugu trūkumu.
Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs atgādina, ka pusaudžiem nepieciešama papildus drošība, viņš aicina vecākus to atcerēties un pusaudžus samīļot, izrādīt emocionālu atbalstu, īpaši tas attiecas uz jaunākiem pusaudžiem. Tāpat svarīgi atcerēties, ka stresu pusaudži noņem, draudzējoties ar citiem, dauzoties ārā, šobrīd tas ir liegts.
Ilze Paidere-Staķe aicina vecākus atcerēties, ka tagad atrodamies citā situācijā ar citiem noteikumiem. Vecākiem nevajadzētu uzturēt pārāk augstas gaidas par bērna uzvedību un sekmēm. Ir normāli, ja nav viss kārtībā un nenotiek augstākajā līmenī, uzsver Ilze Paidere-Staķe:
“Mēs visi esam krīzē, nav jāturas zelta maliņā.”
Ilze Paidere-Staķe aicina vecākus būt pielaidīgākiem arī attiecībā uz pusaudžu dienas režīmu. Pieaugušie bieži nevar zināt, kurš ir pusaudža produktīvākais laiks. Ja rezultāts ir labs, tad režīma stingrībai nav nozīmes.
Nils Sakss Konstantinovs piekrīt, ka šobrīd nav svarīgi visu darīt kā iepriekš ļoti perfekti, bet rutīna tomēr ir ļoti svarīga, tā palīdz samazināt stresu.
Nevaram gribēt, lai visi domā un uzvedas vienādi, bet ieteicami ir godīgi ar pusaudzi izrunāt visu par riskiem, kā arī saprast, kādi būs ģimenes noteikumi un tālāka rīcība, ja tiks pārkāpti noteikumi.
Cēsu Pilsētas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ineta Lāce-Sējāne, runājot par pusaudžiem, uzsver, ka pamats ir ģimenes un sabiedrībā ik pa laikam saņemam to spoguļojumu. “Kur tad bērni radās, ja ne pie mums. Pusaudži ir daļa no mums.”
Tam piekrīt arī Nils Sakss Konstantīnovs - laiks izceļ problēmas. No terapeita pieredzes viņš skaidro, ka pusaudžiem ar zemu motivāciju pārsvarā ir citas grūtības, bieži viņi ir depresīvi, ar augstu trauksmes stāvokli, tas saistīts ar sociālo vidi, ģimeni, skolu, mobingu.
Tiem, kuriem bija tendence uz trauksmi un agresīvu uzvedību, šajā situācijā tā pastiprinās.
Grūtāka paliek ekonomiskā situācija, kas palielina vecāku neziņu. Jo augstāks sociālais risks ģimenē, jo lielākas grūtības pusaudžiem. Iespējams, tagad vai tuvākā nākotnē tas rezultēsies un atsauksies spēcīgāk uz pusaudzi, kuram būs jātiek ar visu galā. Tuvākajā nākotnē tās būs ļoti praktiskas lietas, kas ietekmē psiholoģisko stāvokli.
Pusaudžu terapeiti strādāja attālināti un arī tagad to dara, nekā jauna un negaidīta nav, bet ir skaidrs, ka šāda veida palīdzība nebūs pietiekama pēc mēneša, kad būs vajadzīga plašas peiejamības psiholoģisks atbalsts, jo situācija būs citāda, uzskata Nils Sakss Konstantīnovs.
Grūtības, atkarības var būt lielākas pēc krīzes, jo ir cilvēki, kurus grūtības padara stiprākus, ir tādi, kurus grūtības ietekmē negatīvi.
