Arvien vairāk pusaudžu atzīst, ka izjūt paaugstinātu trauksmi, psihoemocionālas grūtības vai depresiju. Pusaudžu resursu centrs atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada janvāri un februāri, šajos mēnešos šogad pēc palīdzības saukuši par 20% vairāk jauniešu. Centrā uzskata, ka tās ir pandēmijas ierobežojumu sekas.
Pusaudžu resursu centrs aicina nenogaidīt un vērsties pēc palīdzības. Neviena grūtība nav par lielu vai mazu, bieži pietiekot vien ar dažām konsultācijām. Centrā arī norāda, ka visa palīdzība ir bezmaksas un konfidenciāla.
Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa uzsver, ka palīdzība pusaudžiem ir viegli pieejama. Nav nepieciešams ārsta vai kāda dienesta nosūtījums.
Palīdzība ir konfidenciāla. Līdz ar to nav pamata bažām, ka tas varētu atsaukties uz jaunieša dzīvi, ka viņš būtu iekļuvis kādā reģistrā, kas pēc tam rada ierobežojumus.
Ja nepieciešama tūlītēja konsultācija, centrs aicina zvanīt uz telefona numuru 25 73 73 63. Par palīdzību iespējams vairāk uzzināt mājaslapā pusaudzim.lv.
Pusaudžu resursa centra psihologs Emīls Ūdris pauž, ka “gan pusaudži, gan vecāki strādā no mājām, mācās no mājām. Jādala telpa. Ikdienā [iepriekš] vismaz bija, ka katrs varēja iet savā vidē padzīvot un tad nākt atpakaļ. Tad šajā brīdī gandrīz visu diena ir jāpavada kopā, un reizēm tas var būt izaicinoši.”
Jauniešiem ir ierobežotas iespējas komunicēt ar saviem vienaudžiem un izjust brīvību, kas viņiem ir ļoti svarīga. Tāpat, bērnam pieaugot, ir svarīgi zināt, ka, ja viņš vēlas, – vecāks būs gatavs uzklausīt un palīdzēt.
Pusaudža laiks ir tāds laiks, kad bērns pieaug un lēnām atdalās no vecākiem, ģimenes, un pusaudži grib arvien vairāk brīvību, kas ir ļoti normāli, viņam arī vajag šo brīvību dot. Šis process vecākiem nav viegls, uzsver pusaudžu resursa centra psihologs Emīls Ūdris.
Pirms pandēmijas problēmas bijušas vairāk saistītas, piemēram, ar vielu lietošanu, bet tagad katrs piektais, kas vērsies pēc palīdzības, norādījis, ka viņam ir domas par pašnāvību, plāns vai jau bijis mēģinājums. Psihologs Emīls Ūdris norāda, ka svarīgi atpazīt zīmes jeb tā sauktos sarkanos karogus. Uzmanība jāpievērš runām un jautājumiem par dzīves bezjēdzību, jēgas neesamību vai neziņu, kā tikt galā ar problēmām.
Psihologs uzsver, ka pusaudžu laiks ir sarežģīts, bet, ja tas iet kopā ar redzamu nomāktību, depresivitāti vai kādām citām lietām, kas dara bažīgus vecākus, tas, protams, būtu jāuztver ļoti nopietni.
