Ienākot jaunā vidē, kur ir sava struktūra un noteikumi, nav laika pievērsties tik daudz mācībām, jo ir daudz citu jaunu lietu, jāiemācās draudzēties. Katrā klasē ir sava hierarhija un sadalītas lomas. No “jauniņā” parasti tiek sagaidīts, ka viņš pieņem esošo kārtību.
“Tas ir milzīgs karuselis, kurā ir jāmācās izdzīvot,” skaidro izglītības psiholoģe Ilze Ābelniece.
Stress, ko izraisa adaptācija, ietekmē mācību sasniegumus, jo visa enerģija tiek veltīta pierašanai pie jaunā kolektīva.
Labi un palīdzoši būtu, ka jaunā vidē neviens nezina iepriekšējo informāciju, nezina, kāds zīmogs bijis iepriekšējā skolā, skolēns jaunā vidē var būt tas, kas grib būt, kā jūtas labi.
Jaunā vidē ir arī daudz izaicinājumu. Svarīgi saprast klases kolektīvu, kas ir tā vērtības un intereses, kā veidojas koalīcijas, kur būt iederīgam.
Ieteikums vecākiem – pārrunāt ar bērnu, kā viņš jūtas un kā viņš domājis izturēties un veidot attiecības jaunajā klasē.
Pirms sākt mācīties jaunā skolā, jātiekas ar audzinātāju, jāizzina skolas un klases dzīve. Svarīgi, lai skolotājs iesaistās "jauniņā” adaptācijas procesā un aicina klasesbiedrus būt iecietīgākiem. Neiesaistīšanās rada riskus mācību pārtraukšanai.
Daudzās valstīs bērniem izstrādā atbalsta programmas skolas mainīšanas gadījumiem.
Vecākiem ir jābūt galvenajiem atbalstītājiem pārmaiņu procesā. Apziņa, ka man ir droša “aizmugure”, palīdz pārvarēt bailes, kas rodas, nokļūstot jaunā kolektīvā.
2018. gadā Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis saņēma nepilnus 400 zvanus. Apmēram 300 zvani ir bijuši saistīti ar emocionālu vardarbību.
