Trim ceturtdaļām (74%) Latvijas jauniešu ir svarīgi, ka tiek pieņemts viņu viedoklis, tomēr tikai nepilna puse (47%) aptaujāto atzīst, ka paši spēj ļoti labi pieņemt to, ka citiem var būt atšķirīgi uzskati, liecina pētījums.*
Covid-19 izraisītais ilgais nošķirtības laiks, spraigās diskusijas par vakcināciju, karš Ukrainā ir izgaismojis vairākas ar iekļaušanu saistītas problēmas Latvijas sabiedrībā. Izmaiņas jauniešu uzvedībā un paradumos ir pamanījuši arī motivācijas programmas pusaudžiem MOT treneri skolās nodarbību laikā. Daļa jauniešu kļuvuši noslēgtāki, neinteresējas par klasesbiedriem un masku dēļ ir pieraduši nesveicināties.
Reizēm ir vajadzīga liela drosme, lai ieskatītos acīs un pasveicinātu kādu, kuru pazīstam, nemaz nerunājot par tiem, ko personīgi nepazīstam,
bet laiku pa laikam ikdienā satiekam – skolasbiedru, kaimiņu, pārdevēju vai sētnieku pagalmā. Saruna un viens pateikts vārds otram cilvēkam var būt dienas labākais notikums. Tieši ar sveicienu sākas sarunas, draudzība, mīlestība un beidzas vientulība, naids, bēdas.
Lai apzinātu situāciju par jauniešu mentālās veselības stāvokli un jauniešu sajūtu par to, cik iekļaujoša sabiedrība ir Latvijā, MOT kopā ar pētījumu aģentūrām “Forta Research” un “Norstat” šī gada februārī un martā veica pētījumu. 35% jauniešu uzskata, ka Latvijā ir iekļaujoša vai drīzāk iekļaujoša sabiedrība. 74% jauniešu ir svarīgi, ka tiek pieņemts viņu viedoklis. Tomēr izteikti mazāka daļa (47%) aptaujāto jauniešu atzīst, ka paši spēj ļoti labi pieņemt to, ka citiem var būt atšķirīgs viedoklis vai uzskats. Otra lielākā daļa – 50% – tikai daļēji spēj pieņemt atšķirīgo. Ir tēmas, kur otra viedokli ir grūtāk pieņemt. Jaunieši izteikti brīvāk var izteikt savu viedokli draugu lokā un mājās (84% un 83%), savukārt vienaudžu vidū brīvi paust viedokli spēj 61%, skolā – 54% aptaujāto.
Katrs otrais aptaujātais jaunietis (56%) atzina, ka tikai dažreiz vai reti pasveicina cilvēkus, ko personīgi nepazīst, bet laiku pa laikam ikdienā satiek. Galvenokārt kā iemeslus, kāpēc nepasveicina biežāk, min to, ka kautrējas, nesaņem pretī sveicienu vai vienkārši nevēlas. 63% jauniešu atzina, ka viņiem gribas pasmaidīt, kad negaidīti kāds viņus pasveicinājis, un tas kopumā uzlabo garastāvokli un rada pozitīvas sajūtas.
Runājot par jauniešu mentālo veselību kopumā – salīdzinājumā ar 2021. gadu būtiski uzlabojumi nav novērojami.
Nemainīgi divas trešdaļas (66%) jauniešu atzīst, ka pēdējās divās nedēļās saskārušies ar mentālās veselības problēmām. Turklāt visās vecuma grupās ir novērojams līdzvērtīgs rādītājs. Galvenās mentālās veselības problēmas, ar ko saskaras jaunieši, ir nomāktība, depresija; grūtības mācīties vai darīt kādas lietas; uzmācīgas domas, kas nedod mieru; aizkaitināmība, viegla “uzsprāgšana”; vientulības vai pamestības sajūta. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kā vienas no pandēmijas perioda sekām būtiski biežāk tiek minētas arī fiziskās veselības problēmas.
Kopumā rezultāti rāda, ka tikai ceturtā daļa (26%) aptaujāto jauniešu atzīst savu mentālo veselību par labu vai ļoti labu. Absolūtajam vairākumam tā ir ietekmēta negatīvi. Šie dati apliecina, ka darbs ar jauniešu mentālo veselību ir ļoti būtisks.
MOT programmas mērķis ir veidot atvērtu, drošu sabiedrību, kurā tiek iekļauti visi.
Lai veicinātu sasveicināšanos un veidotu iekļaujošāku sabiedrību, tādējādi palīdzot jauniešiem, aprīlī notiks vairākas aktivitātes gan ''MOT Latvija'' sociālajos tīklos, gan medijos. 27. aprīlī tiks organizēta tiešsaistes diskusija pusaudžu vecākiem. Kampaņas “Drosme sasveicināties” mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par sveiciena nozīmi.
* Pētījums veikts pēc “MOT Latvija” pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu kompānijām “Forta Research” un “Norstat”, 2022. gada februārī un martā interneta vidē aptaujājot 770 jauniešu no visas Latvijas.
