Situācijas raksturošanai daži notikumi:
- Pirmklasnieka lasīšanas grāmatā stāstīts par ģimeni – tēvu māti, brāļiem un māsām, visi kopā šo tekstu lasa un pārrunā. Klasē no 26 skolēniem apmēram puse dzīvo tikai ar māti, divi ar vecmāmiņu, jo vecāki ārzemēs, vēl kādam ir patēvs, tikai dažas ģimenes ir tādas, kā aprakstīts stāstā grāmatā.
- Lauku skolā notiks talka, kurā jāierodas tēviem, lai sagatavotu malku ziemai. Piektklasniekiem audzināšanas stundā klases audzinātāja to izskaidro un dod bērniem vēstulītes – uzaicinājumus tēviem. Tiem bērniem, kuri dzīvo bez tēviem, jautā, vai uz talku varētu atnākt kāds cits radinieks tēva vietā (šo gadījumu stāsta šobrīd 40 gadus veca sieviete, viņa tādas un līdzīgas situācijas skolā nav aizmirsusi joprojām).
- Pierīgas bērnudārzā nenotiek tēva diena, jo lielākai daļai bērnu nav pilnas ģimenes.
Šīs situācijas skar divas tēmas – bērna sajūtas, dzīvojot nepilnā ģimenē, un sajūtas par šo faktu ārpusģimenes pieredzē.
Svarīgi saprast, ka nerunājam par tiešām norādēm, bet netiešām, sadzīviskām, kurās bērns ikdienā nonāk, kuras kā zem palielināmā stikla pastiprina domas un sajūtas. Pieaugušajiem ir šādas situācijas jāparedz un jāpalīdz bērnam tām sagatavoties.
Bērns šķirtā vai nepilnā ģimenē
Dzīves situācijas ir dažādas, vecāku šķiršanās, savstarpēja attiecību kārtošanas un bērna iesaistīšana tajā var atstāt nomācošu iespaidu uz bērnu. Ja iedomājamies, ka Latvijā gandrīz puse laulību tiek šķirtas, tad gandrīz puse no klases skolēnu ar to ir saskārušies. Svarīgi – kā tas noticis un kādu iespaidu uz bērnu atstājis.
Iespējams, ka bērna dzīvošana šķirtā vai nepilnā ģimenē ir tik sāpīgi, ka katra fotogrāfija mācību grāmatā, kurā redzama māte, tēvs un smaidīgi bērni, sāpina bērnu, kurš aug nepilnā ģimenē.
Tas ir tik sāpīgi, ka katra šāda situācija tikai pastiprina skumjas un sāpes.
Ja ģimenē šķiršanās notikusi iespējami mazāk sāpīgi, ar skaidrojumiem bērnam un sarunām, ja vecāki, kaut nedzīvo kopā, spēj uzturēt labas attiecības un abi rūpējas par bērnu, tad bērns jutīsies stiprs un pasargāts.
Psiholoģe Inese Putniece skaidro, ka centrā ir bērns, svarīgi, kādas ir viņa sajūtas, attieksme pret to, ka vecāki šķīrušies, bērns dzīvo nepilnā ģimenē vai kopā ar pamāti vai patēvu. Mazāka vecuma bērni vieglāk pārdzīvo šķiršanos, ir mazāk sāpīgu brīžu un vieglāk pieņem pārmaiņas. Ja bērns aug bez tēva, tad tēva tēlu var meklēt vīriešos apkārt – vectēvā, radiniekos – vīriešos, ar kuriem veidojas labas attiecības, gluži tāpat ir, ja bērns aug bez mātes.
Problēmas var rasties, ja ģimenē ir kāds noslēpums attiecībā uz vecākiem, ja bērns nevar brīvi sarunāties par vecāku attiecībām, par to, kāpēc aug nepilnā ģimenē un citiem jautājumiem. Ja bērnā ir neziņa, tad pats var iztēloties to, ko nezina, tas var ietekmēt attiecību veidošanu nākotnē.
Ja bērns uzdod jautājumus vienam no vecākiem par otru, bet nesaņem atbildes vai saņem pasīvi agresīvu reakciju, kas norāda, ka jautājumi un interese ir nevēlami, – tad bērns var apjukt. “Dzīve ir dzīve, dažreiz situācijas ir dažādas, tā notiek,” skaidro psihoterapeite. “Vecākiem jācenšas dažādas situācijas un notikumus dzīvē izskaidrot bērna vecumam atbilstīgi un pieņemami.”
Arī psiholoģe Amanda Zariņa kā pozitīvu uzsver sabiedrības uzskatu maiņu attiecībā uz laulību un bērnu audzināšanu: “Jāsaka, ka pašreiz sabiedrībā ir vairāk elastības un pieņemšanas nekā pirms 20 gadiem, un teikšu, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, vai ģimenē ir noslēpums un informācijas slēpšana, negatīva informācija par tēvu, kura varētu nākt caur māti vai citiem ģimenes locekļiem, vai arī tēva nebūšana ģimenē bērnam pašam ir izskaidrota un saprotama. Pārrunāt, informēt, atklāt noslēpumus, it sevišķi, ja tie zināmi citiem ģimenes locekļiem, ir svarīgi, bet bērnam saprotamā un vecumam atbilstošā veidā.”
Šķirtas ģimenes bērns un sabiedrība
Visvairāk laika bērni pavada skolā, tā ir viņu visciešākā ārpusģimenes pieredze un saite ar sabiedrību, tās uzskatiem un gaidām. Skolā vienā klasē mācās dažādi bērni, viņu ģimeniskā situācija un pieredze ir dažāda. “Skolā var runāt par dažādām dzīves situācijām un tēmām. Tas prasa, lai pedagogs būtu gudrs, radošs, vispusīgi izglītots cilvēks ar zināšanām bērnu psiholoģijā, lai neievainotu nevienu bērnu klasē, mācītu bērnus pieņemt dažādas situācijas un dzīves modeļus.
Pedagogi ir ne tikai noslogoti, bet arī saskaras ar dažādu ģimeņu nostāju un pieredzi. Bieži vecāki paģēr, lai audzināšana skolā būtu tāda, kāda ir pieņemama kādā ģimenē, tad pedagogam ir jābūt ar stingru nostāju un pārliecību – kā labāk ir visiem bērniem klasē,” pauž Inese Putniece.
Amanda Zariņa uzskata, ka skolā liela nozīme ir skolotāja spējai būt iejūtīgam un saprotošam un palīdzēt bērnam tikt galā ar sarežģītajām jūtām, palīdzēt veidot dialogu ar vecākiem, piedāvāt risinājuma variantus tādā gadījumā, ja bērna ģimenē tēva nav.
Situācijā, kad bērnudārzā nenotiek tēva dienas svinēšana, jo audzinātājai tas nešķiet loģiski, jo daudziem bērniem tēvi nedzīvo ģimenēs, psiholoģe Zariņa iesaka meklēt to, kas ir labs, nevis koncentrēties uz to, kā nav. “Svinēt var krusttēvi, krustmātes, opīši un omītes, lielie brāļi, māsas.”
Kas jāzina bērnam:
- Dzīvē var notikt dažādi notikumi, arī vecāku šķiršanās. Tā vienkārši notiek, tā nav bērna vaina.
- Dzīve kopā ar vienu vecāku vai vecvecākiem, nepadara bērnu sliktāku par tiem, kuri dzīvo pilnās ģimenēs.
Kas jāzina vecākiem:
- Ja bērns uzdod jautājumus vienam no vecākiem par otru, tad ir jāatbild godīgi.
- Dažādas situācijas un notikumi dzīvē jāizskaidro bērna vecumam atbilstīgi un pieņemami.
- Ģimenē neglabāt lielus noslēpumus no bērna.
- Sadarboties ar pedagogiem skolā, lai palīdzētu izzināt bērna ģimenes situāciju un pieredzi.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
