Ko reāli apgūs vidusskolēni, kuri mācību kursus izraudzījušies paši?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Desmitklasnieki šogad ir pirmie, kas mācās atbilstoši jaunajam kompetencēs balstītās pieejas mācību saturam, tostarp pirms vidusskolas pašiem izvēloties padziļinātos mācību kursus. Lielākās izmaiņas jaunieši piedzīvos aiznākamgad – pašu izvēlētajiem mācību priekšmetiem tagadējie 10. klases skolēni ievērojamu daļu laika varēs veltīt pēdējā vidusskolas gadā. Cik liela realitātē ir skolēnu izvēles brīvība, un kādus mācību kursus viņi varēs izvēlēties?

 

ĪSUMĀ:

  • Mācību saturs ir palicis tas pats, tikai pilnveidots, taču būtiski mainījusies mācīšanās un tās pieeja.
  • Vai un kā tas būs izdevies, pa īstam varēs pateikt vien 2023. gadā, kad centralizētos izlaiduma eksāmenus kārtos šā brīža desmitklasnieki.
  • Pamānāmākas izmaiņas būs 12. klasē, kad pašu izvēlētajiem mācību priekšmetiem varēs veltīt 30% mācību laika.
  • Šogad lielākajās vidusskolās, kur mācās vairāk nekā puse visu valsts vidusskolēnu, piedāvāto padziļināto kursu skaits svārstās no 10 līdz 12, kamēr skolās ar mazāku audzēkņu skaitu var apgūt līdz pat sešiem padziļinātajiem kursiem.
  • Visplašāk vidusskolas piedāvā padziļināti apgūt svešvalodas.
  • Citās Eiropas un pasaules valstīs šāda veida mācīšanās vidusskolās notiek jau sen, tāpēc projekta izstrādātāji un īstenotāji uzskata, ka padziļināta izvēlēto kursu apguve dos jaunietim labākas izredzes un vienlīdzīgākas iespējas.

Negaidītiem pārsteigumiem un izaicinājumiem pārbagātais mācību gads straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. Tāpat kā attālinātās mācības arī vidusskolu pāreja uz jauno standartu bijis šā gada pārbaudījums izglītības sistēmā. Jāatgādina, ka ne jau tikai vidusskolās, bet visā izglītības sistēmā pakāpeniski notiek pārmaiņas. Tās jau iedzīvojušās bērnudārzos, kā arī 1., 4., 7. un 10. klasēs, kur mācību darbs noritējis citādāk, – ar kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Vienlaikus tieši 10. klasēs pērn rudenī uzsākts pavisam jauns un nebijis mācību modelis: jauniešiem pirms mācību gada uzsākšanas bija jāizvēlas tie mācību priekšmetu bloki vai jomas, ko viņi vidusskolā apgūs padziļināti. Vai tas izdevies?

Eksāmenus kārtos 2023. gadā

Pirmkārt, kā uzsvēra “Skola2030” dabaszinātņu mācību jomas vecākais eksperts Mihails Basmanovs, mācību saturs netika mainīts, bet pilnveidots. Tātad nebija tā, ka visu, ko vidusskolas klasēs mācīja līdz šim, iznīcināja. Nē! Saturs – tas, ko skolēni apgūst, – ir palicis tas pats, tikai pilnveidots, taču tas, kas būtiski mainījies, ir mācīšanas un mācīšanās pieeja.

“Mācīsimies mācīties tā, lai turpmāk šīs prasmes, kompetences varētu izmantot dzīvē – gan mācoties augstskolā, gan strādājot, veidojot karjeru,” uzsvēra eksperts, vēl un vēlreiz piebilstot, ka lielais mērķis šim kompetencēs balstītas mācīšanās saturam ir, lai skolēni būtu gatavi dzīvei. Savukārt to, vai un kā tas būs izdevies, pa īstam varēs pateikt vien 2023. gadā, kad pirmos – jau pēc jaunā standarta – izveidotos centralizētos izlaiduma eksāmenus kārtos šā brīža desmitklasnieki.

“Nezinu, kāda ir vecā sistēma, jo es mācos tikai šajā – jaunajā,” “Skola2030” tiešsaistes diskusijā savā pieredzē pēc pirmā mācību gada jaunajā sistēmā dalījās 10. klase skolniece Ieva Ziemele. “Manam vecākajam brālim ir jāmācās visi priekšmeti vienādi, savukārt man padziļināti būs jāapgūst tikai tie priekšmeti, ko esmu izvēlējusies.”

Arī citi jaunieši atzina, ka, viņuprāt, jaunā pieeja ir ieguvums tādēļ, ka “jaunu zināšanu ieguve balstīta uz prasmēm, nevis zināšanu iekalšanu”, “varu pārliecināties, kas ir tas, kas mani saista”, jaunais standarts “ļauj vairāk iepazīt sevi, lai saprastu gan to, kas patīk, gan – kas nepatīk”. Pēc jauniešu teiktā var secināt, ka pēc pirmā mācību gada vidusskolā viņi visvairāk novērtē nevis to, ko ir vai nav apguvuši, bet sajūtu, ka iepazīst paši sevi, savas intereses, izvēles pamatotību un pareizumu.

Īstās pārmaiņas – pēdējā vidusskolas gadā

Arī Ogres 1. vidusskolas direktors un “Skola2030” eksperts Igors Grigorjevs atzina, ka jaunā pieeja ir ceļš uz jēgpilnāku mācīšanos. Ko tas īsti nozīmē? Un vai pēc 9. klases audzēkņi ir gana gatavi, lai izvēlētos priekšmetus, kas viņiem patiks, interesēs, padosies, noderēs un no kā būs jēga visu nākamo dzīvi? Visticamāk, ka ne.

“Skola2030” projekta īstenošanas atbalsta vadītāja Katrīna Duka-Gulbe skaidroja, ka audzēkņi neizvēlas vienu, bet gan padziļināti apgūst trīs kursus. “Tā ir iespēja saprast arī to, ko viņi varbūt negribēs mācīties tālāk,” skaidroja speciāliste. “Turklāt pēc padziļinātās jomas izvēles 10. un 11. klasē vidusskolēns tik un tā lielākoties mācīsies optimālo vai vispārīgo vidusskolas kursu. Pamānāmākas izmaiņas būs tikai 12. klasē, kad izvēlētajiem mācību priekšmetiem, kas interesē īpaši, varēs veltīt 30% mācību laika.”

Tātad padziļinātie kursi visbiežāk sākas tikai pēdējā vidusskolas gadā. Turklāt, ja jaunietim būs vēlme un nepieciešamība, virzienus drīkstēs arī mainīt.

“Esmu izvēlējusies vispārīgo priekšmetu grozu, jo es vēlos apgūt kaut ko no dažādu priekšmetu jomām,” stāstīja 10. klases skolniece Marta Marija Gruzdova. “Šogad mācāmies visus priekšmetus vienādi, bet nākamgad padziļināti apgūšu grafiskā dizaina kursu.”

Kā tiks ietekmēta skolēna dienas kārtība? Viens no iemesliem, kāpēc izveidots jaunais saturs, ir vidusskolēnu pārāk noslogotais stundu saraksts – “vecajā sistēmā” vienā nedēļā skolēnam bija jāapgūst līdz pat 20 dažādi mācību priekšmeti. Kā liecina “Skola2030” novērotais par aizvadīto mācību gadu, vidusskolēniem jaunajā mācību standartā tie ir vidēji 11 dažādi kursi, kas pats par sevi jau ir acīmredzams sadrumstalotā mācību stundu grafika uzlabojums.

“Nereti tas nenozīmē, ka tagad priekšmeti būtu pazuduši, jo mācību ilgums nemainīsies – tās joprojām būs aptuveni 36 stundas nedēļā, taču, mācot priekšmetus padziļināti un blokos, kas ir vairākas mācību stundas pēc kārtas, būs iespējams dot audzēkņiem vairāk laika, lai iedziļinātos konkrētā tēmā, nevis ik pēc 40 minūtēm līdz ar zvanu pārorientēties uz citu tēmu, citu mācību priekšmetu,” papildināja “Skola2030” projekta ieviešanas atbalsta vadītāja Duka-Gulbe.

Izvēloties tuvāk sirdij, varbūt jābrauc tālāk no mājām

Jaunā kursu sistēma – vidusskolēniem mācību stundas dēvējot par kursiem – paredz, ka audzēkņi izvēlēsies konkrētas mācību jomas. Tie var būt gan valodu un kultūras, gan tehnoloģiju vai sociālā un pilsoniskā, medicīnas vai mākslas. Kursu piedāvājumi veidoti, balstoties uz jauniešu interesēm atbilstoši dažādām profesijām, piemēram, uzņēmēja, finansista vai jurista, sociologa, mediķa. Skolas piedāvā trīs veidus jeb stratēģijas, kā izvēlēties padziļināto kursu izvēles.

  1. VIRZIENS. Skola piedāvā jau gatavus virzienus, un skolēnam tikai jāizvēlas sev tīkamākais komplekts. Piemēram, ir četri komplekti – matemātika un sociālās zinātnes; matemātika un inženierzinātnes; matemātika un dabas zinātnes; valoda un kultūra. Izvēloties vienu no šiem, skolēns padziļināti apgūst tos kursus, ko jau iekļāvusi skola. Pirmajā komplektā tie būtu matemātika, sociālās zinātnes un svešvaloda. Tieši šo variantu, kā izvēlēties padziļinātos kursus, šajā mācību gadā piedāvājušas vairākums skolu.
  2. MĀCĪBU PLĀNS. No iepriekšminētā varianta tas atšķiras ar to, ka komplektā ir vairāki padziļinātie kursi, no kuriem skolēns izvēlas trīs. Piemēram, izvēloties jomu vides zinātnes un medicīna, var izvēlēties trim no sekojošiem kursiem, ko apgūt padziļināti: bioloģija, fizika, latviešu valoda un literatūra, sociālās zinātnes.
  3. INDIVIDUĀLS PLĀNS. Tas nozīmē, ka skola piedāvā padziļinātos kursus, piemēram, bioloģija, kultūra un māksla, ķīmija, matemātika, sociālās zinātnes, svešvaloda. Skolēns pats izvēlas tos trīs, kurus apgūs padziļināti, turklāt divos no tiem kārtos izlaiduma eksāmenus un saistībā ar vienu vai vairākiem  padziļinātajiem kursiem izstrādās projekta darbu (pētniecības, radoša vai sabiedriska darba).

Skaidrs, ka ne visas vidusskolas spēs nodrošināt tik plašu piedāvājumu paleti. “Aicinu 9. klases skolēnus laikus iepazīties ar to kursu piedāvājumu, kas pieejams viņu izvēlētajā skolā,” atgādināja Ogres 1. vidusskolas direktors Grigorjevs, kura vadītajā skolā audzēkņi, uzsākot 10. klasi, var izvēlēties deviņus padziļinātos kursus no dažādām jomām un izveidot savus individuālos plānus. “No tā būs atkarīgs, gan kādā līmenī un kuros priekšmetos būs jākārto izlaiduma eksāmeni, gan arī tas, par kādu tēmu būs iespējams veikt pētniecisko, radošo vai sabiedrisko darbu. Ja līdz šim vidusskolēniem ir pieredze pētnieciskajos darbos, tad jaunais saturs pieļauj arī radošu darbu – kāda pasākuma vai sabiedriskas aktivitātes rīkošanu. Tā ir lieliska iespēja atklāt savus talantus dažādos veidos.”

Šogad lielākajās vidusskolās, kur mācās vairāk nekā puse visu valsts vidusskolēnu, piedāvāto padziļināto kursu skaits svārstās no 10 līdz 12, kamēr skolās ar mazāku audzēkņu skaitu var apgūt līdz pat sešiem padziļinātajiem kursiem.

Minimālais padziļināto kursu skaits vidusskolā ir četri kursi. Lielākās pilsētu skolās izvēle vienmēr būs lielāka, kamēr mazākās reģionu skolās piedāvāto jomu komplektu noteikti nebūs tik daudz un tie nebūs tik atšķirīgi. Vai tas ir labi vai slikti, noteikti neviens nevar pateikt, jo, ja mazāko skolu piedāvājums, teiksim, ir tik unikāls un pieprasīts, iespējams, vēlme šeit mācīties var pat pieaugt, tādējādi piesaistot audzēkņus arī no tālākiem reģioniem, uzskata “Skola2030” eksperti. Līdz ar to, ja jaunietis vēlas padziļināti apgūt to, kas viņam tuvāk sirdij, turpmāk būs jāsadzīvo ar domu, ka vidusskola atšķirībā no sākumskolas un pamatskolas varētu atrasties tālāk no mājām. 

Svešvalodas padziļināti var apgūt 82% skolu

Jebkurā gadījumā skolas ir tās, kas rada piedāvājumu. Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem redzams, ka pērn pirmajā vietā skolu piedāvāto padziļināto kursu sarakstā ir tieši svešvalodas, tomēr par spīti iepriekšējām jaunā satura izglītības ekspertu bažām par pedagogu un speciālistu trūkumu ir izdevies piedāvāt dabas zinību kursus gan vispārīgajā, gan optimālajā, gan arī augstākajā līmenī. “Šie kursi – bioloģija, ķīmija, fizika un ģeogrāfija – tiek piedāvāti 91% vidusskolu, un tikai astoņas skolas piedāvā dabaszinības kursu,” stāstīja “Skola2030” projekta ieviešanas atbalsta vadītāja Duka-Gulbe.  Pašlaik veidojas sadarbība starp skolām un lielākajām valsts augstskolām, kas ir atvērtas sadarbībai, un iecerēts gan tas, ka kursus varētu vadīt augstskolu mācībspēki, gan tas, ka jauniešiem būs iespēja apmeklēt un strādāt mācību laikā augstskolu laboratorijās.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: Valsts izglītības informācijas sistēma

VIIS dati liecina, ka visplašāk vidusskolas piedāvā padziļināti apgūt svešvalodas – to iespējams īstenot 205 skolās, kamēr bioloģiju – 168 un sociālās zinības – 165. Tālāk piedāvājumā seko latviešu valoda un literatūra, matemātika, ķīmija un fizika. Tikai 58 skolās padziļināti iespējams apgūt ģeogrāfiju, bet kultūru un mākslu – 77.

Citās Eiropas un pasaules valstīs šāda veida mācīšanās vidusskolās notiek jau sen, tāpēc projekta izstrādātāji un īstenotāji uzskata, ka padziļināta izvēlēto kursu apguve dos jaunietim labākas izredzes un vienlīdzīgākas iespējas, stājoties starptautiskajās augstskolās un universitātēs. Vienlaikus projekta eksperts Basmanovs atgādināja, ka augstskolas uzņems visus vidusskolu absolventus – gan tos, kuri kursus būs apguvuši optimālajā, gan padziļinātajā līmenī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti