''Velku biedrības'' psiholoģe Ilze Lielpētere uzsver, ka ģimenēm ar īpašajiem bērniem ir svarīgi saņemt atbalstu, bet ne mazāk svarīgi, lai cilvēks ir gatavs pieņemt palīdzību un nepaliktu viens.
Ir centieni atbalstīt un palīdzēt ģimenei, bet ne vienmēr cilvēki zina, kā palīdzēt.
Ļoti būtisks ir profesionāls atbalsts, sarunā pauž divu bērnu tēvs Miķelis.
Ir jābūt veidam, kā sistēmiski sniegt atbalstu vecākiem. Ārsts pasaka diagnozi, un tālāk vecāki ar to paliek vieni, pašiem jāmeklē palīdzība un atbalsts. Sistēmai būtu “jānoķer” cilvēki tajā situācijā, kurā viņi ir, lai varētu palīdzēt.
Četru bērnu mamma Agita, kura audzina īpašo bērnu - 18 gadus veco meitu -, uzsver, ka bērns ar īpašām vajadzībām ģimenē ienes daudz izaicinājumu, bet sistēmiskā atbalsta neesamību izjūt kā trūkumu šādā situācijā - ir meitas izglītošanai atteikts bērnudārzs un skolas.
Ģimenei jāatrod spēks, griba, arī naudas līdzekļi, lai bērns būtu pieskatīts un varētu doties ārpus mājas.
No valsts ikdienā vecākiem nav atbalsta, Agita par saviem līdzekļiem iet terapijā jau 10 gadus. Tagad ir pieejami valsts apmaksāti 10 psihologa palīdzības seansi vecākiem, kuru ģimenē aug īpašais bērns.
Mācītājs Linards Rozentāls atgādina, ka katra cilvēka atbildība ir meklēt savus spēka avotus, lai dzīvē tajos nosacījumos, kādi tie ir, varētu iet uz priekšu. Pietrūkst sistēmiska tīkla, kas palīdzētu aptvert zaudējumu un dotu spēku iet tālāk.
Tāpat svarīgi šādās ģimenēs ir veselo bērnu audzināšana un situācijas ietekme uz viņiem. Palīdzība un atbalsts nepieciešama ne tikai vecākiem, bet arī ģimenes veselajiem bērniem, pauž mamma Agita.