Ģimenes studija

IZM plāno samazināt finansējumu "valodu skolām"

Ģimenes studija

Fonda "Nāc līdzās!" korī iesaistās arī dziedošo jauniešu vecāki

Vecāki satraukti: "Dzīvnieku brīvība" skolā aicina pievērsties vegānismam

Ēdināšana skolā. Kā veģetārisms un vegānisms ietekmē bērna veselību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Mācību iestādēs ēdienkartes sastādīšanā ievēro stingrus Ministru kabineta (MK) noteikumus, tajos noteikts bērniem nedēļā nepieciešamais gaļas daudzums. Bieži bērni vēlas uzturā lietot veģetāru vai vegānu uzturu, par tā veselīgumu bieži viedokļi dalās, uzskatot, ka tieši augošam bērnam gaļa uzturā nepieciešama.

Iesakām pašiem mazākajiem!

Iesakām pašiem mazākajiem!

Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!

Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.

 

Par to, cik pamatotas ir bažas, ka vegānisms un veģetārisms ietekmē jauniešu veselību, saruna Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.

 “Interese par veģetārismu un vegānismu kā daļu no vides aktīvisma sabiedrībā aug,” uzsver biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve Maija Krastiņa.

Ir bērni, kuriem ļoti garšo gaļa, ir bērni, kuri gaļu nevēlas ēst. “Aizliedzot vai sakot bērnam, ka labāk gaļu neēst, liekam viņam domāt, ka gaļas ēšana ir slikta, tā nodarot pāri bērnam emocionāli un arī fiziski viņa augošajam organismam. Ir jāsaprot iemeslus, kāpēc bērns atsakās no kādiem produktiem. Arī veģetārs uzturs var būt pilnvērtīgs,” situāciju komentē uztura speciāliste Eva Kataja.

Ja bērns saka, ka vēlas neēst gaļu, nevajadzētu to uzskatīt par lielu problēmu, bet nodrošināt bērnam sabalansētu uzturu, nevis spiest ēst gaļu.

Ēdināšanas uzņēmuma “Daily” pārstāvis Aigars Kaugars  skaidro, ka SKDS pētījumu dati liecina - veģetāriešu skaits samazinājies, bet pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvēlas kādu dienu nedēļā atteikties no gaļas vai dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Būtiska ir vecumgrupa – skolēni ēd vistradicionālāk, ap 20 gadiem sāk eksperimentēt.

Tajā, kādu ēdienu izvēlas bērns, liela nozīme ir ģimenei.

MK noteikumi nosaka izglītības iestādēs nodrošināt bērnus ar 200 g gaļas un 50 g biezpiena nedēļā. Līdzīgi ir Igaunijā, bet Latvijā ir visstriktākās uztura normas Eiropas Savienībā (ES). Gaļu var aizstāt ar zivi, bet jādomā, kā zivi pasniegt, jo bērni to bieži neēd.

Ideālā situācija mācību iestādē būtu izvēle - bērns var izvēlēties – ēst gaļu vai veģetāru ēdienu, vai ēdienu ar pienu un olām.

“Vai var bez gaļas izaugt vesels bērns? Var!” uzsver uztura speciāliste.

Mamma Līga Dziļuma ir veģetāriete, arī viņas meita atteikusies no gaļas. Līga uzskata, ka mums ir iesīkstējuši uzskati, ka gaļa ir neatņemama uztura sastāvdaļa. “Jāatmet stereotipi.”

Izmaiņas ēdienkartēs izglītības iestādēs notiek. Aigars Kaugars aicina visas pārmaiņas un uzlabojumus veikt pakāpeniski un izglītojoši. Nevar mājās ēst vienu, bet skolā pavisam ko citu. Lai atceramies notikušo ar sāls daudzumu mācību iestāžu ēdienkartēs, kad sāls trauciņi tika nolikti uz galda un bērni ēdienam pat piebēra vairāk sāls nekā nepieciešams.

Jau rakstījām, ka Ikšķiles Brīvā skola tiesājas ar Pārtikas un Veterināro dienestu (PVD), lai panāktu, ka skolā atļauj pasniegt veģetāras pusdienas. Skolas vadība ir pārliecināta, ka ir jāļauj skolēniem ēst arī veģetāri, un patiesībā to dara jau vairākus gadus, tikmēr ierēdņi seko likuma punktiem un ir jau paspējuši skolu par veģetārajām pusdienām sodīt. Tiesas nolēmums bija par labu Ikšķiles skolai, tiesvedība tiek turpināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti