Skolas un PVD strīds par veģetāro uzturu turpinās tiesā

Ikšķiles Brīvā skola tiesājas ar Pārtikas un vVeterināro dienestu (PVD), lai panāktu, ka skolā atļauj pasniegt veģetāras pusdienas. Skolas vadība ir pārliecināta, ka ir jāļauj skolēniem ēst arī veģetāri, un patiesībā to dara jau vairākus gadus, tikmēr ierēdņi seko likuma punktiem un ir jau paspējuši skolu par veģetārajām pusdienām sodīt.

Skolas pārliecība - nevajag daudz gaļas

Ikšķiles Brīvā skola jau piecus gadus bērniem pasniedz veģetāras pusdienas.

Tā ir skolas pārliecība - gaļa nav jāpatērē lielā daudzumā, jo visu nepieciešamo var uzņemt arī no dārzeņiem, olām un piena produktiem.

Skolas vadītāja Kristīne Liberta uzskata, ka mūsdienās bērni ir atradinājušies no dārzeņu ēšanas, tāpēc tas viņiem ir jāmāca. To skola arī dara.

“Gaļu katrs bērns māk ēst, tur nav problēmu. Bet dārzeņus bērniem ir jāiemāca ēst, jāparāda, cik tas ir labi, sezonāli, garšīgi un veselīgi, un ķirbju zupas „iet uz urrā”. Bērniem arī ir uzskats, ka tā ir tikai viena divas ēdienreizes skolā, un tas neaizliedz un neierobežo viņu brīvību,” uzskata skolas vadītāja.

Gaļas neēšana sākumskolā - likumpārkāpums

Tomēr likums neparedz, ka skolēniem līdz 4. klasei pusdienās nepasniedz gaļu.

Skola ir iesaistījusies tiesu darbos ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kurš skolai par veģetārajām pusdienām uzlicis sodu.

“Juridiski tiek dota priekšroka vienai no olbaltumvielu grupām. Un tiesā mēs šo jautājumu arī skatījām - kāpēc tieši šai, nevis piemēram citai,” stāsta Liberta. 

PVD stāsta, ka viņi strādā pēc likuma un, tā kā gaļai ir jābūt ēdienkartē, sods bija jāuzliek. Viņi arī stāsta, ka likums izstrādāts kopā ar speciālistiem.

“Šo noteikumu izstrādē piedalījās arī Diētas ārstu asociācijas pārstāvji, tātad profesionāļi. Protams, Izglītības iestāžu ēdināšanas asociācija, kas arī vienojās, izstrādāja un pamatoja šī normas, kāpēc tieši tādas ir iekļautas," stāsta PVD pārstāve Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Tomēr Kristīne Liberta uzskata, jārunā par uzturvielu grupām, nevis konkrētiem produktiem.

Tāpat valstij nav jāpieņem lēmums, ko skolēniem vajadzētu un ko nevajadzētu ēst.

“Mūsu situācijā, kad skola zina un vecāki ir vienojušies, ka gaļa un zivis skolā netiek dotas, katra pati ģimene kontrolē, ko šis bērns ēd un cik daudz ēd. Es domāju tas ir ļoti godīgi pret visām pusēm, jo tad lēmumus pieņem pati ģimene par saviem bērniem. Šobrīd sanāk, ka valsts pieņem lēmumus, kas viņiem ir jāēd,” uzskata Liberta.

Bērni ar veģetāro ēdināšanu ir apmierināti

Arī bērni, ar kuriem runāja pieci.lv, ir apmierināti ar veģetāro ēdināšanu skolā.

“Man, piemēram, ne pārāk garšo gaļa. Man arī patīk, kā šī skola gatavo, vienmēr ir ļoti jaukas pavārītes. Bet es mēdzu ēst arī gaļu, visbiežāk tā ir vista,'' stāsta skolniece Laura, kuras teiktajam piekrīt ar cita meitene. “Tas ir, man šķiet, veselīgāk.

Es pati arī daudz gaļu neēdu mājās. Daži bērni nāk tikai dēļ veģetārā ēdiena,” stāsta skolniece vārdā Nilū.

Abas meitenes arī stāsta, ka gribētu, lai tiesa atļauj ēst veģetāri. Tomēr pēc ieraksta gan dzirdu, ka ir arī tādi bērni, kuri labprātāk ēstu arī gaļu. Tomēr skolai ir nesaprašana ne tikai par gaļu un olbaltumvielām. Tāpat Veselības ministrijas noteikumi nosaka, ka 450 gramiem no uzņemtajiem ogļhidrātiem ir jābūt tieši kartupeļiem. Kāpēc tieši kartupeļiem, skolas vadītājai Libertai nav saprotams.

“Arī nevis tieši produktu grupas, bet tieši kartupeļi. Piemēram, pilngraudu rīsi vai griķi ir vērtīgi, bet ir tieši kartupeļi. Tāpēc es domāju, ka tas ir palicis no kaut kādiem senākiem laikiem un nav pārskatīts, domāju nav neviens ļaunprātīgi tur lobējis tieši kartupeļus, gaļu un zivi, bet es domāju - ir laiks to pārskatīt arī no mūsdienu viedokļa, uzskata Kristīne Liberta.

Veselības ministrija: Dārzeņi neaizstāj gaļu vai zivis

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Inga Birzniece atkārto PVD teikto, ka

likums ir sastādīts kopā ar speciālistiem, tāpēc gaļai  vai zivīm ir jābūt ēdienkartē, un to nevar aizstāt, piemēram, dārzeņi.

“Uz doto brīdi Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katru nedēļu ir jāiekļauj liesa gaļa vai zivs,” skaidro Birzniece.

Izņēmums esot tikai gadījumi, kad bērnam ir ārsta apliecinājums, ka kādu no produktiem viņš nedrīkst ēst veselības apsvērumu dēļ. Visi pārējie iemesli nav arguments, lai bērniem gaļu vai zivi nedotu - ne tas, ka Ikšķiles skola ir privātā, ne tas, ka bērnu barošanu veģetāri ir apstiprinājuši arī skolēnu vecāki. Tāpat Veselības ministrija uzstāj, ka, lai atļautu veģetāru ēdienkarti, ir jābūt plašam ekspertu atzinumam.

“Ja arī tiek izvēlēta veģetāra vai kāda cita ēdienkarte, kurā netiek iekļauta liesa gaļa vai zivs, īpaši, ja mēs runājam par bērniem, jebkurā gadījumā tam jābūt rūpīgi izstrādātai sadarbībā ar diētas ārstiem un uztura speciālistiem,” uzskata Birzniece.

Tomēr Ikšķiles Brīvā skola ir pilna apņēmības panākt savu. Ja tiesas lēmums nebūs viņiem labvēlīgs, viņi apsver iespēju doties uz Tiesībsarga biroju, lai saņemtu atzinumu, cik tas ir pamatots. Tiesas lēmums būšot zināms 1. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt