Mūziķene

Mūziķene. Akordeons. Meistarklase ar Kasparu Gulbi

Mūziķene

Mūziķene. Elektriskā ģitāra. Mārcis Auziņš. Ieteikumi

Mūziķene. Ērģeles. Ilze Reine

Bērns vēlas apgūt ērģeļspēli? Kas jāzina vecākiem

Instruments, kas sastāv no tūkstoš detaļām, kuru spēlē gan ar rokām, gan ar kājām, ar kura skanējumu neviens cits instruments – un pat vesels orķestris – nespēj spēkoties, tā ir visu instrumentu karaliene – ērģeles! Vai šādam izaicinājumam cilvēks jebkad var būt gatavs?

LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar ērģeļu spēles apguvi mūzikas skolā.

Bērns vēlas mācīties "mūziķenē"? Kas jāzina vecākiem

Katru svētdienu pl. 9.00 LTV1  skatāms raidījums bērniem "Mūziķene".

Tie ir stāsti par mūzikas instrumentiem un to, ko iespējams apgūt mūzikas skolā. 

Pēc katra raidījuma piedāvājam detalizētu rakstu, par mūzikas instrumentu spēles apgūšanas knifiņiem - kas vecākiem jāzina, lai bērnam palīdzētu izvēlēties instrumentu.

Papildu saturs par un ap mūzikas instrumentiem, skaņu spēles un citi izzinoši materiāli  pieejami LSM Bērnistabā.

Kas ir ērģeles?

Ērģeles ir smalks un sarežģīts mehānisms, kas sastāv no trim galvenajām daļām: stabuļu saimes (dažāda veida reģistri un vairāki tūkstoši stabuļu, kas sarindotas pēc auguma – lielākajās pat var ielīst!), gaisa piegādes sistēmas (plēšas, gaisa kanāli, gaisa vadi) un vadības iekārtas, kas sevī iekļauj spēles galdu – klaviatūras rokām (manuāļus), kājām (pedāli), reģistru slēgus. Šo trīs daļu esamība atšķir ērģeles no jebkura cita mūzikas instrumenta – tās ir vienīgais instruments, kam ir stabules, gaisa uzkrāšanas sistēma un klaviatūra.

Kāda ir ērģeļu izcelsme?

Ērģeles ir vecākais taustiņinstruments – pirmās liecības par ērģeļu līdzinieku ir datētas ar 3. gadsimtu p.m.ē. Senajā Grieķijā.Šo ērģeļu priekšteci – hidraulosu – izgudroja zinātnieks Ktezībijs no Aleksandrijas, un sākotnēji šī instrumenta taustiņi bija kā koka līstītes – trīs pirkstu platumā. Sākot ar 7. gadsimtu, ērģeles arvien biežāk tika iekļautas baznīcas liturģijā un tās izmantoja arī vokālās apmācības pavadījumam.  Paralēli lielajām ērģelēm viduslaikos tika būvēti arī nelieli, pārnēsajami instrumenti  – mūziķis ar vienu roku darbināja plēšas un ar otru spēlēja.

Ap 14., 15. gadsimtu ērģeles jau bija izveidojušās par tādu instrumemtu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, tad tās arī nostiprinājās kā neaizstājams baznīcas instruments. Taču vislielāko uzplaukumu  ērģeles piedzīvoja 17.–18. .gadsimtā, kad mūzikā valdīja baroks. Šajā periodā. reformācijas iespaidā draudzēs parādījās korāļu dziedāšana, tiem bija nepieciešams ērģeļu pavadījums, radās koncertu tradīcija un līdz ar to – speciāli ērģelēm komponētas prelūdijas, tokātas, fantāzijas, cikli. Interesanti, ka klasicisma laikā interese par ērģelēm atkal zuda un atgriezās tikai romantismā – īpaši Vācijā un Francijā.

Kur spēlē ērģeles?

Kaut arī ērģeles ir šķietami pašpietiekams, neatkarīgs un “neizkustināms” instruments, tās aktīvi piedalās koncertdzīvē – gan solo, gan dažkārt pat iekļaujoties orķestra sastāvā. Ērģeles ir arī ļoti izdevīgs instruments dažādiem kameransambļiem, kur tās pašas par sevi var aizstāt vesela orķestra skanējumu. Lielākoties, protams, ērģeļmūziku var dzirdēt baznīcā – dievkalpojumos un koncertos.

Kā notiek mācību process?

Ērģeļu spēli iespējams sākt mācīties tikai no aptuveni 10 gadu vecuma – brīdī, kad  bērns jau ir paaudzies un spēj aizsniegt ērģeļu pedāļus. Svarīgi zināt, ka Latvijā šo instrumentu māca tikai tad, ja iepriekš ir apgūti klavieru spēles pamati, jo gammas un etīdes uz ērģelēm nespēlē – liela daļa mācību procesa tiek pavadīta, trenējoties pie klavierēm. Mūsdienās ērģeles māca teju visos Latvijas reģionos: mūzikas skolās fakultatīvi (vienu, divus gadus), bet kā specialitāti – tikai mūzikas vidusskolās un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.Taču neatkarīgi no tā, cik gadi pavadīti skolā, ērģelnieks nekad nav “gatavs” – priekšstats par skaņu, tās rezonansi, telpas akustiku, reģistriem un neskaitāmiem citiem ērģeļu spēles aspektiem veidojas visa mūža garumā.

Kur ērģelnieki trenējas?

Pamata treniņš notiek mūzikas skolā vai, ja izdodas sarunāt – kādā baznīcā, vienojoties par noteiktu laiku. Taču, ja ir vēlme un nepieciešamie līdzekļi, iespējams iegādāties arī personīgo instrumentu – digitālās ērģeles. Digitālais instruments maksā ap 5000 eiro, kas, salīdzinājumā ar, piemēram, labas kvalitātes koka pūšaminstrumentiem, nemaz nav tik dārgi. Interesanti, ka šo vērienīgo, parasti baznīcu un katedrāļu instrumentu digitālā veidolā var spēlēt, izmantojot austiņas!

Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?

Ērģeles ir ārkārtīgi milzīgs un sarežģīts mehānisms, kuru vajadzības gadījumā salabot spēj tikai ērģeļu meistari. Latvijā ir vairāki šī instrumenta lietpratēji  un pastāv arī viena ērģeļu darbnīca – Ugālē. Daži ērģelnieki ir iemācījušies skaņot ērģeļu mēļu balsis paši, taču to nedara visi.

Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt ērģeles?

Pirmkārt, ērģelniekam jābūt gatavam, ka uz pasaules nav divu vienādu ērģeļu – atšķirīgs var būt gan instrumenta manuāļu izvietojums, reģistri un pat sēdēšanas pozīcija. Ar katru instrumentu ir “jāiepazīstas” kā no jauna, tāpēc ērģelniekam ir jābūt ļoti apķērīgam un ar labu koordināciju, jo skaņdarba laikā jāspēj domāt par vairākām lietām vienlaicīgi: manuāļu un reģistru biežo maiņu, telpas akustiku, gan roku, gan kāju darbību un visbeidzot – par pašām notīm. Ērģelniekam vienmēr līdzi jābūt “maiņas apaviem” – kurpēm ar elastīgu zoli un apaļu purngalu, lai varētu veikli spēlēt ar kājām.

Otrkārt, ērģeļu spēle nav fiziski viegla: rokas jātur salīdzinoši augstu, kas noslogo plecus, taču vienīgais ķermeņa atbalsts ir sēžamvieta, jo spēlēšanā tiek izmantotas arī kājas. Šo iemeslu dēļ ērģelniekam ir vērts uzturēt sevi labā formā, it sevišķi pievēršot uzmanību mugurkaula stiprināšanai.Kaut arī ērģeļspēle nebūt nav nekas viegls, tajā ir arī viens mazs plusiņš – ērģelniekam skaņdarbi parasti nav jāmācās no galvas!

Kuri ir atpazīstamākie ērģelnieki Latvijā un pasaulē?

Spožs latviešu ērģelnieks bija Tālivaldis Deksnis (1946–2018) – viens no galvenajiem Rīgas Doma koncertērģelniekiem, Latvijas Radio kora un Leonīda Vīgnera kamerkora koncertmeistars un Latvijas Valsts filharmonijas solists. Savā mūziķa kerjeras laikā viņš sniedza neskaitāmus koncertus ne tikai Latvijas baznīcās, bet arī Krievijā un agrākajās PSRS republikās, vairākās Eiropas valstīs, ASV un pat Ķīnā un Austrālijā, popularizējot un pirmatskaņojot latviešu mūziku. Nozīmīgu ieguldījumu devis arī daudzu Latvijas ērģeļu izpētē un to restaurācijā. Kopš 1986. gada līdz dzīves beigām Tālivaldis Deksnis bija Latvijas Valsts konservatorijas / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases mācībspēks, vēlāk profesors un ērģeļu klases vadītājs.

T. Deksnis izaudzināja veselu ērģelnieku paaudzi – viņa skolniece ir arī pasaules slavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna – soliste, kura koncertējusi ar šī laika pasaules labākajiem orķestriem, nozīmīgu ērģeļmūzikas konkursu laureāte un kopš 2016. gada – Hamburgas Elbas filharmonijas galvenā ērģelniece. Kopš 2015. gada īstenojusies I. Apkalnas ideja – ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, kas ik gadu notiek ērģelnieces dzimtajā pilsētā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā ''Gors'', un pulcina izcilus mūziķus no visas pasaules.

Nozīmīgu devumu Latvijas ērģeļmūzikas dzīvē ieguldījis arī Aivars Kalējs – komponists un solists, koncertējis teju visā Eiropā, arī ASV, Kanādā, Kolumbijā, Japānā un Sibīrijā – Aivars muzicējis pat Parīzes Dievmātes katedrālē pie milzīgajām, vēsturiskajām ērģelēm. Jauno ērģelnieku paaudzi skolojusi ilggadīga mūzikas akadēmijas ērģeļu pasniedzēja Larisa Bulava – arī viņa sniegusi neskaitāmus koncertus Latvijā, bijušajās PSRS republikās, Eiropā, ASV, Kanādā un Izraēlā, kā arī bijusī Rīgas Doma draudzes ērģelniece. Latvijas Ērģelnieku ģildes dibinātāja un vadītāja un Mūzikas akadēmijas ērģeļu klases vadītāja ir Vita Kalnciema. Kristīne Adamaite arī ir Mūzikas akadēmijas mācībspēks un izcila personība ērģeļu koncertdzīvē.  Kopš 2019. gada ērģelnieks Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks, kuru var dzirdēt ne tikai solo priekšnesumos, bet arī ērģeļu duetā ar Ilzi Reini,  Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelnieci, kora diriģenti. Arī Ilze aktīvi koncertē kamersastāvos un sadarbojas ar vairākiem profesionāliem kolektīviem – Latvijas Radio kori, Valsts akadēmisko kori ''Latvija'' un orķestri ''Sinfonietta Rīga''. Spilgta jaunās paaudzes ērģelniece ir vairāku konkursu laureāte Liene Andreta Kalnciema.

Pasaules mēroga ērģelspēles leģenda ir Tons Kopmans (Ton Koopman) – nīderlandiešu izcelsmes ērģelnieks, klavesīnists, muzikologs un diriģents, kurš savas karjeras laikā viesojies teju katrā nozīmīgā koncertzālē un mūzikas festivālā pasaulē, kā arī divas reizes saņēmis balvu par izcilību (Prixd’Exellence). Viens no mākslinieka ievērojamākajiem projektiem ir desmit gadu garumā ierakstītās visas Johana Sebastiana Baha zināmās kantātes, no kurām daļu ērģelnieks ir arī rekonstruējis, pierakstot to trūkstošās daļas. 2007. gadā Kopmans koncertēja arī Rīgas Domā un sniedza meistarklasi Mūzikas akadēmijā.

Vēl viens ievērojams mūziķis ir Parīzes Dievmātes katedrāles ērģelnieks Olivjē Latrī (Olivier Latry). Līdz šim viņš sniedzis koncertus vairāk kā 40 valstīs – īpaši nozīmīga bija 1986. gada koncerttūre ASV, kas Latrī padarīja par atpazīstamāko no franču ērģelniekiem. Blakus baroka laika opusiem  Latrī pievēršas arī laikmetīgajai ērģeļmūzikai – kā pierādījums mūziķa virtuozitātei ir viņa O. Mesiāna skaņdarbu izpildījumi.

Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt