Kailums un bērna vecums
Līdz piecu gadu vecumam bērni izjūt vēlmi būt kaili, tā ir pieņemama uzvedība, tikai jāsaprot, kurā vietā atrasties kailam, to nosaka sociālās prasmes un uzvedības normas, skaidro Laila Balode no “Centrs Dardedze”.
Sabiedrības attieksme pret kailumu ir dažāda, tai skaitā pret bērnu kailumu. Nav stingru uzskatu, ko kā darīt, bērni attīstās dažādi, dažādas kultūratšķirības, paaudžu atšķirības, daudzos gadījumos panika par kailumu ir nepamatota. Iespējams, kāds jūtas aizskarts ar kailumu, seksualizējam bērna ķermeni, iespējams, pieaugušajiem ir problēmas, bet ir arī pamatoti iemesli, kāpēc nevajadzētu būt kailam publiskās vietās vai kāpēc nevajadzētu publicēt bērnu attēlus soctīklos un citās situācijās, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders.
Kā ar bērnu runāt par intīmiem jautājumiem
Portāla “Lsm.lv” sadaļā vecākiem un bērniem publicējam padomrakstu sēriju - kā vecākiem ar bērniem runāt par ķermeni, intīmiem jautājumiem, seksualitāti.
Īpaši, publiskojot bērnu attēlus soctīklos, jābūt uzmanīgiem, ievērojot bērnu intereses.
Pieauguši cilvēki var rīkoties, kā vēlas, un izvēlēties uzvedības modeļus, bet mazgadīgi bērni paši nepieņem lēmumus,
tāpēc bērnam, piemēram, nūdistu pludmalē nebūs vietas.
“Viss ir ģimenē, ģimene ir nozīmīga institūcija,” uzsver Laila Balode.
Iespējams, nūdistu ģimenē pieaugušie vēlas būt kaili, bet, ja bērnam to negribas darīt, vecākiem bērna lēmums jāakceptē.
Bērni aug un attīstās, viņu ķermeņi mainās. Piemēram, bērni izsaka vēlmi pārstāt iet kopā vannā, pirtī, vēlas taisīt ciet tualetes durvis un arī citās situācijās norāda, ka to vairs nevēlas darīt (vai pretēji – vēlas darīt), tikai vecākiem jābūt dzirdīgiem, lai uztvertu šos signālus. Svarīgi vecākiem ieklausīties savā bērnā!
Uzvedība publiskā vidē un ģimenē
Ar bērnu jārunā, ka ģimenes vide ir kas īpašs, ir uzvedība, kas pieļaujama ģimenes vidē, bet nepieņemama sabiedriskās vietās, piemēram, bērnu vasaras nometnē.
Par uzvedības atšķirībām bērnam nepieciešama informācija.
Kas pieļaujams vienā vietā, ir nepieļaujams kādā citā, to nosaka sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. “Centrs Dardedze” saņem ziņas par apjukumu baseinā, kur piecgadnieces pārģērbjas kopā ar tēti vīriešu ģērbtuvē un pamatīgi nopēta pieaugušos vīriešus. Te arī pieaugušajiem ir dažādi uzskati par kailumu.
Sabiedrībai ir savas normas - mazi bērni pirtī, pludmalē ir pieņemami, bet, ja kāds savus dzimumorgānus vēlas izrādīt rotaļu laukumā, tiktu ierosināta krimināllieta. Vietai ir nozīme.
Vācijā publiskajās peldvietās bērniem obligāti nepieciešams peldkostīms vai pamperi gan higiēnas, gan ētisku apsvērumu dēļ.
Mācot bērnu apģērbties publiskās vietās, preventīvi pasargājam no dažādām iespējamām problēmām. Protams, ir labi, ja bērna āda elpo, bet labāk, lai šādas gaisa peldes bērns saņem citur, ne publiskās vietās.
Kas veido pozitīvu sava ķermeņa uztveri?
Pastāv uzskats, ka kailums ļauj labāk bērnam pieņemt savu ķermeni, nerada aizspriedumus. Speciālisti uzskata, ka tam nav saistības ar kailumu.
“Ļaunumu dara fiziski sodi, kritika par ķermeni, bet tas, ka (bērns) pliks vai apģērbts atradīsies publiskās vietās, nedod neko labu (pozitīvai ķermeņa uztveršanai), kailums ir tikai neliela sadaļa no tā,” skaidro Laila Balode.
Raksta pirmpublikācija Lsm.lv 2019. gada 17. septembrī.
