No Tiesībsarga biroja skatupunkta sūdzību ir maz, parasti sarunas notiek konsultatīvā līmenī, prasot padomu. "Uzskatām, ka esam labi aizsargāti tiesiskā līmenī, bet ir dažādas situācijas. Iesniegumu, sūdzību skaits neliecina par patieso situāciju, Tiesībsarga birojs veic izpēti, statistika neuzrādīja ļoti uztraucošus rezultātus – 8–10 % gadījumu, kas rāda, ka problēma ir," komentēja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidroja, ka viņa praksē cilvēki savas tiesības cenšas aizsargāt konsultatīvi, ir arī gadījumi, kad vēlas celt prasību tiesā. Problēma ir, mazāk ir gadījumu, kas beidzas ar tiesvedību. Ir vairāki gadījumi, kad mammas atvaļinājuma laikā pieņem citu darbinieku, darba devējs vēlas strādāt ar jauno darbinieku, ne jauno mammu. Otra kategorija – darba vietu likvidācija, pārstrukturēšana, nesaglabājot darba vietu. Praksē ir arī vienošanās ar darba devēju un kompensācijas izmaksāšana jaunajai māmiņai. Nelikumības novērojamas gan valsts, gan privātajā sektorā, arī ļoti zināmos uzņēmumos.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns pauda, ka ir 17–18 tūkstoši mammu, kas atgriežas darbā gadā, sūdzību skaits nav sevišķi liels. Privātā sektorā īpaši ļoti svarīgs darbinieka devums, ja mamma piesakās pirmdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumam, kopā ir ilgs atvaļinājuma laiks. Ja aizvietotājs patīk darba devējam labāk, tad dažreiz uz laiku var pieņemt mammu atpakaļ, tad darbu uzteikt, bet tas ir sarežģīti. Vieglāk ir panākt vienošanos un kompensāciju. Pat, ja darba vieta tiek likvidēta, ir jāinformē mamma un jāpārtrauc darba attiecības uz tiesiska regulējuma pamata. Tiesāšanās starp darba devēju un ņēmēju ir pēdējais, ko var darīt. Nevar uzspiest sevi darba devējam. Vislabāk ir vienošanās.
Parasti valsts un pašvaldību iestādēs nav tik daudz instrumentu, lai vienotos ar mammu.
No cilvēciskā viedokļa var saprast, ka negatīvo seku kompensēšanai vienošanās ir laba.
Tiesiskais regulējums darba devējam "uzliek rāmi", lai persona, kura būs prom pirmsdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā un izkritīs no darba aprites, būtu pasargāta,
skaidroja Rācenājs.
Leiškalns uzsvēra, ka nepieciešamas labas darba attiecības, pēc tiesvedības tās nebūs labas.
Tiesībsarga biroja pētījums rāda, ka mazu bērnu vecāki darbā tiek diskriminēti, labi, ja darba devējs var pielāgoties mazu bērnu vecāku vajadzībām.
Rācenājs skaidroja, ka nepieciešamības gadījumā var vērsties Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā, arodbiedrībās. Pierādījumi tiesai – liecinieki, rakstiska komunikācija. Dažreiz darba devēja un mammas saruna notiek vienatnē. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams fiksēt darba devēja attieksmi, tad pieļaujami savu tiesību aizsardzībai audio un video slepeni ieraksti, ko tiesa var akceptēt.
Mamma Zane dalījās ar savu pieredzi, uzskatot, ka ir likums, kas aizsargā mammas, bet ir uzņēmumi, kuri prot apiet likumus. Mammas pieredze – vietējie uzņēmumi izturas saprotošāk un atbalstošāk, Rietumu uzņēmumiem mēdz būt cita attieksme pret mazu bērnu mammām.
Rezevska, komentējot Zanes gadījumu, saka, ka izmaiņas var notikt tikai tad, ja mamma uzstātu uz savām tiesībām, arī piesaistot arodbiedrību un Tiesībsargu.
Aicina atrast līdzsvaru starp emocionālo mieru un likumdošanu, bet "jāpiekrīt, ka cilvēkiem jācīnās par savām tiesībām, valstij šie cilvēki jāpārstāv. Neparakstiet uzsaukumu, kuram nepiekrītat!" skaidroja Rācenājs.
