Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par antibiotiku lietošanas tendencēm bērnu ārstēšanā Latvijā.
2013. gadā Latvijā veikts pētījums rāda, ka visvairāk antibiotikas bērniem izmanto no gada līdz piecu gadu vecumam. Pētījuma veicējs - Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētais profesors, medicīnas zinātņu doktors, sertificēts infektologs un epidemiologs Uga Dumpis - skaidro, ka tieši tādi paši rezultāti bija pirms 11 gadiem Zviedrijā. Pēc intervenču veikšanas antibiotiku lietošana šajā vecuma grupā samazinājās trīs reizes.
Pētījumā arī pierādīts, ka ar antibiotikām ārstē slimības, kuras parasti izraisa vīrusi, bet šādas slimības nav jāārstē ar antibiotikām.
Tagad ir uzrakstītas vadlīnijas ārstiem, kā ārstēt, kādos gadījumos antibiotikas nepieciešamas, bet izmaiņu nav.
Par antibiotiku lietošanas tradīcijām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre pauž, ka situācija labojas ar gadiem: “Pediatri iepazinušies ar profesora Dumpja pētījumu. Dažādas aktivitātes no pediatru puses ir mazinājušas antibiotiku lietošanu. Antibiotiku lietošanu bērnu ārstēšanā var iedalīt divās daļās. Pirmā daļa ambulatora ārstēšana - vecākiem sadarbojoties ar ģimenes ārstu, otrā daļa – stacionārā ārstēšana.
Esam vairāk tikuši uz priekšu stacionārajā daļā. BKUS katram ārstam jāvar pamatot dokumentāli, kāpēc antibiotikas izmanto. Datorizētā sistēma slimnīcā neļauj izrakstīt antibiotikas bez pamatojuma. Ambulatorajā sadaļā ir dažādas vadlīnijas un semināri.
Tagad nobeidz klīnisko vadlīniju bērniem rakstīšanu. Definētas pazīmes, kad bērnam jāizraksta antibiotikas. Ir arī rekomendācijas vecākiem – kā rīkoties, izvērtēt saslimšanu un ziņot ģimenes ārstam.
Pasaules pieredze
Nīderlandes pētījumos pirms dažiem gadiem konstatēts, ka vecāki vēlas antibiotikas. Izglītojami nav tikai ārsti, bet arī vecāki. Vecāki nebūs lēmuma pieņēmēji, bet izglītoti vecāki ir labāki sadarbību partneri.
Attiecības starp ārstu un vecāku arī tiek pētītas. Ne vienmēr vecāki vēlas antibiotikas bērniem. Sociāli psiholoģiski aspekti ir nozīmīgi antibiotiku izrakstīšanā bērniem. Tas vairāk ir drošības dēļ, tā ir tradīcija un arī bailes. Jāmaina attieksme.
Mūsdienās ir lielas iespējas veikt analīzes, cilvēki ir mobilāki, ir daudz kas mainījies, lai antibiotikas varētu nozīmēt prātīgi un racionāli.
Dānijas pieredze rāda, ka var samazināt antibiotiku izmantošanu ārstēšanā, pēdējos gados tas samazinājies par 15%. Šo pieredzi izmantos arī Latvijā – vadlīnijas vecāku un ārstu izglītošanā un analīžu veikšanas ātrums, lai pārliecinātos par antibiotiku nepieciešamību. Arī ārstiem ir pieejamas antibiotiku lietošanas vadlīnijas.
Der zināt!
Antibiotiku lietošana ir abpusēja atbildība un pamatojums – lai vecāki saprastu nepieciešamību un ārsts pamatotu lietošanu. Jāizvēlas mērķtiecīgas antibiotikas konkrētajā gadījumā.
Vecākiem stingri jāievēro noteikumi antibiotiku lietošanā - jālieto stingri atbilstoši bērna svaram kilogramos.
Antibiotiku lietošanas ilgums ir stingri ievērojams. Nesvārstīties izvēlē – ja vienas nepalīdz 12 stundās, tad nemainīt antibiotikas, jo efekts ir redzams 48 stundu laikā. Nedrīkst pārtraukt ārsta nozīmēto kursu ātrāk, uzlabojumam jābūt vismaz trešajā dienā, ja nav uzlabojuma, jāinformē ārsts.
Ja ir blaknes, antibiotiku lietošana jāpārtrauc.
Antibiotikas no organisma izvadās ātri, bet organisma mikrofloras bojājums ir ilgstošs, tas var prasīt vairākus mēnešus.
Antibiotikas un probiotiķi nav lietojami kompleksi, jo nav pierādījumu par probiotiķu labo ietekmi.
