Ģimenes studija

Patriotisms ir lieta, ko vajag ikdienā praktizēt. Tiekamies ar Patjanko ģimeni

Ģimenes studija

Bērnam nepieciešama mandeļu operācija: kā rīkoties vecākiem

Kas izraisa pēcdzemdību depresiju sievietei un kā atpazīt tās aizmetņus?

Psihiatrs: Pēcdzemdību depresijā nav vainojams neviens; jāprot laikus pamanīt un palīdzēt

Grūtniecei, viņas ģimenei un atbalstošajiem cilvēkiem ir jābūt izglītotiem par pēcdzemdību depresiju, jazina tās pazīmes, jāprot sameklēt atbalstu. Pēcdzemdību depresijā nav vainojams neviens – tās ir organisma īpatnības mijiedarbībā ar riska faktoriem, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" pauda psihiatrs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.

Veselības centru apvienības Ginekoloģijas dienesta vadītāja, RSU pasniedzēja Karlīna Elksne skaidro, ka ārstu apmācībā programmā ir apskatīta pēcdzemdību depresija, par to runā vienas nodarbības ietvaros. Teorētiski medicīnas personālam ir šī tēma jāpārzin.

Rancāns, jautāts, kam būtu jāpamana depresijas pazīmes, skaidro, ka svarīgākais ir sievietes tuvākais loks, tad mediķi, ginekologs, PEP mamma.

 

 

Mēs nezinām par daudziem simtiem sieviešu, kuras tam iet cauri tā, kā viņām sanāk.

Kur meklēt palīdzību aizdomās par pēcdzemdību depresiju:

  • Pie sava ģimenes ārsta.
  • Pie ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista vai psihologa. Pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
  • Pie psihiatra. Nosūtījums nav vajadzīgs. Depresijas gadījumā ārstēšanās pie psihiatra, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, ir bezmaksas.
  • Bezmaksas krīzes konsultāciju tālrunis 116123
  • Valsts apmaksātu speciālistu saraksts skatāms NVD vietnē.
  • Akūtos gadījumos jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.

 

Lasi arī: Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā

Izpildi testu! Pēcdzemdību depresijas noteikšanas palīgs 

Avots: SPKC

Kur mammas paliek? Pirmkārt, mums jārunā par aizspriedumiem – ko cilvēks pats domā par šiem traucējumiem;  viens ir iekšējā stigma, ko domā pats cilvēks, otrs – ārējā stigma – ko domā sabiedrība. Jo izglītotāka sabiedrība, jo pieņemošāka. Pēcdzemdību depresija ir pshiskie traucējumi, akcentēja Rancāns.

Mammas un tēti (tā ir vēl lielāka stigma) saskaras ar pēcdzemdību depresiju. Tās ir milzīgas bailes, arī tām mammām, kuras iepriekš ir rūpējušās par savu psihisko veselību – tā ir barjera, kuru pārvarēt, sievietei nepieciešams atbalsts, pauda PEP mamma Elīna Kļaviņa.

Elksne akcentēja, ka jaunajām māmiņām ir novērojama pēcdzemdību nomāktība, tas ir normāls fizioloģisks pārejas posms, tam jāpāriet divu nedēļu laikā.

Ko sabiedrība sagaida no jaunās mammas? Rancāns  atbild – visam jābūt lieliski! Kā tu vari justies slikti?

 

"Pēcdzemdību depresijā nav vainojams neviens. Neviens. Sabiedrība kopumā nav ļoti atbalstoša. Ko vēlētos no sabiedrības puses – vismaz netraucēt."

Viss sākās ar izglītošanu un zināšanām. Māmiņai jāzina iespējamie riski, ir izstrādātas vadlīnijas – oficiāli dokumenti, pēc kuriem vadās profesionāļi. Ļoti jāstrādā, lai māmiņa nenoliegtu notikušo. Depresijā esošs cilvēks nonāk lejupejošā spirālē. Svarīgi, lai cilvēks patiesību noskaidro pēc iespējas ātrāk, pauda Rancāns.

Mājaslapā depresija.lv ir iespēja aizpildīt testu, lai pārliecinātos par veselības stāvokli. Pēc palīdzības var vērsties arī debesmanna.lv.

 

Svarīgāk ir vesela mamma, kura nebaro bērnu, nekā slima mamma, kura baro bērnu, Rancāns komentē medikamentu lietošanu bērna zīdīšanas laikā depresijas ārstēšanai.

Rancāns min, ka iespējamai depresijai ir jāgatavojas. Arī tētiem jāmācās māmiņu skolās, lai būtu informēti. Visiem jārada atbalsts un atbilstoša vide.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Ja pēc dzemdībām ir grūtsirdība, bailes, trauksme, raudulība un citas izpausmes, arī miega traucējumi, interešu zudums, šie simptomi pastāv lielāko dienas daļu apmēram 14 dienas, tad jāsāk aizdomāties par depresiju.

Kļaviņa min vēl citus  simptomus – liels nogurums, grūti aprūpēt bērnu, ir arī domas aizbēgt no šīs situācijas. Pirmie aizmetņi ir bažas par bērna veselību, mamma var zvanīt ārstam vai katru dienu. Tāpat uzmācīgas domas, kad ir bail no visa, tas ir tas, ko tuvinieki var pamanīt.

Elksne min, ka var būt pretēji – mammai ir pilnīga vienaldzība par bērna veselību, arī dažādi fiziski traucējumi.

Rancāns akcentē, ka sieviete nav vainīga pie pēcdzemdību depresijas – ir organisma īpatnības, riska faktori. Līdz šim nevar tik precīzi pateikt, kā arī pirms dzemdībām prognozēt saslimšanu.

Uzstādījums ir sabiedrību informēt, sievietei jāapzinās, ka informētība ir labāka nekā informācijas vakuums. Informācijas vakuumu parasti mēdz aizpildīt ar dažādiem izdomātiem scenārijiem.

KONTEKSTS:

Jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas, kas novembra pirmajā nedēļā pazuda ar dažus mēnešu vecu zīdaini. 2. novembrī meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā pazudušais zīdainis atradās miris.

Tikmēr sievietes meklēšana turpinās. Mirušā zīdaiņa tēvs sociālajos tīklos stāstīja, ka viņa dzīvesbiedre nopietni cīnījusies ar pēcdzemdību depresiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti