Viens cilvēks – trīs fizikas skolotāji
Latvijā Fizikas skolotāju asociācijā ir aptuveni 200 biedru, bet aptuveni vēl tikpat ir to skolotāju, kuri māca fiziku, bet nav kļuvuši par organizācijas biedriem. Fizikas skolotāju asociācija ir viena no aktīvākajām, tomēr lielu izbrīnu radīja reiz nozares ministres teiktais, ka valstī esot 700 fizikas skolotāju. "Nevarējām saprast, kas tie 700 ir?" atceras Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas domes priekšsēdētāja Ludmila Belogrudova. Viņa ar kolēģiem secinājusi, ka, visticamāk, skaits radies no uzskaites metodoloģijas, kas neataino patiesību. "Ja viens skolotājs strādā vairākās skolās, tad ir saskaitīts un uzskaitē tie parādās kā vairāki skolotāji. Tā ir tipiska situācija novados – pamatskolā fizika ir četras stundas nedēļā, skaidrs, ka skolotājs nevar ar to nopelnīt, un tad rodas situācija, ka pedagogs apbraukā vairākas skolas."
Otra bieža prakse mazajās skolās ir viens skolotājs, kas māca visus dabaszinību priekšmetus – bioloģiju, matemātiku, ķīmiju utt. Tādu situāciju ir gana daudz, un tas savukārt nozīmē, ka šis skolotājs, iespējams, sevi nemaz pats neuztver kā tieši fizikas skolotāju. "Viņam nav ne laika, ne spēka piedalīties fizikas skolotāju pasākumos, bet vēl vairāk šim skolotājam nav laika dziļi iebraukt katra pasniedzamā priekšmeta niansēs."
Asociācijas vadītāja pati mācījusi fiziku gan Aizkraukles, gan šobrīd Rīgas 40. vidusskolā, un savos izteikumos balstās uz pierādāmiem faktiem. Piemēram, skolotāja būtiskā loma nav tikai frāzes.
"To, ka tieši skolotājs ir galvenā atslēga kvalitatīvai izglītībai, mēs redzam to dažādos pētījumos,"
uzsver L. Belogrudova. "Tieši skolotāja personība ir faktors ar vislielāko ietekmi."
Kā jūtas skolotājs?
2021. gadā Fizikas skolotāju asociācija aptaujāja skolotājus par to, kā viņi jūtas. Tas notika pēc tam, kad jau veselu mācību gadu tika realizēta jaunā kompetenču pieeja fizikā 10. klases skolēniem. Bija jūtamas skolotāju bažas, neizpratne par to, kā tieši mācīt pa jaunam.
"Uzskatu, ka kompetenču projekta pamatā ir kolosāla ideja, bet,
neatbalstot skolotājus ar konkrētiem materiāliem, nevaram sagaidīt, ka ideja tiks realizēta.
Tas, ko redzēju gan kā skolotāja, gan kā fizikas skolotāju asociācijas vadītāja, apkopojot skolotāju viedokļus, ka ir tādas vispārīgas frāzes – cik viss jaunais būs labi! –, bet liels jautājums bija: kas tieši man kā fizikas skolotājam ir jāmaina?"
"Skolotājiem bija dažādas sajūtas – ne visi priecājās, bet bija, kas ar lielām cerībām gaidīja jauno daudzsološo mācīšanu. Jau tobrīd no projekta Skola2030 puses bija solījumi, ka būs mācību materiāli, tāpēc skolotāji tos visa gada garumā nepacietīgi gaidīja. Pēc šī pirmā gada, kad skolotāji – kā nu kurš mācēja un saprata – bija nostrādājuši, nevarēja saprast, kas īsti notiek," atceras skolotāju asociācijas vadītāja, kura toreiz strādāja Aizkraukles vidusskolā un pati bija arī materiālu recenzente. Viena no lietām, kas viņai bija iekritusi acīs un bija nepieņemama, bija tas, ka šie materiāli bija ar fizikas kļūdām – gan tavaklase, gan Skola2030.
"Tas liecināja par divu veidu ļaunumu – pirmais, ka pieredzējuši skolotāji paskatās un saprot, ka tie sastādītāji taču ir muļķi, un tātad viss jūsu projekts tāds ir, jo, ja jaunā pieeja ir mācīt fiziku nepareizi, tad – visu labu!" skolotāju sajūtas atstāsta Belogrudova. "Otrais ļaunums – jauns un naivs skolotājs bez pieredzes, kurš izmanto materiālus bez kritiskās izvērtēšanas." Viņa norāda, ka situācija liek nereti topošos skolotājus izķert darbam skolās jau no 2. kursa, tāpēc pašiem nesanāk pietiekoši daudz laika mācīties. "Jā, pēdējos gados jaunajiem skolotājiem var pietrūkt kompetences, jo neviens viņiem nemāca fiziku."
Mācību materiāli sadarbībā ar zinātniekiem
Lai gan sākotnēji bijusi ideja pielāgot un tulkot no angļu valodas jau esošus mācību materiālus, tomēr izlēma, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka šie ir oriģinālmateriāli, kas top sadarbībā ar zinātniekiem. "Skolotāju komandā bijām 12, bet bija arī recenzenti – fiziķi, kas vērtēja un meklēja tieši iespējamās fizikas kļūdas. Materiālu formāts izvēlēts tā, ka nodrošinām pilnīgi visu materiālu paraugu paku. Teorētiski, kad jauns skolotājs atnāk, viņš var izmantot mācību stundas konspektu, kas sagatavots pa minūtēm," atzīst L. Belogrudova.
2021. gada 15. decembrī pēc Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) iniciatīvas uzņēmēju organizācijas nosūtīja aicinājumu valsts augstākajām amatpersonām. Viena no prasībām bija nodrošināt katru fizikas skolotāju ar pilnu mācību stundu vadīšanai nepieciešamo darba pamatkomplektu – mūsdienīgu mācību grāmatu, kvalificētu ekspertu apstiprinātiem stundu plāniem un saistīto eksperimentu aprakstiem un to veikšanai nepieciešamajiem pamatkomplektiem. Šo aicinājumu pirms nedaudz mazāk kā diviem gadiem parakstīja arī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļas vadītājs un pētnieks Guntars Kitenbergs.
"Izaicinājumu skolu izglītībā netrūkst, un man šķiet, ka liela daļa iesaistīto enerģijas aiziet diskutējot, ar ko sākt tos risināt. Tāpēc precīzi formulētas un salīdzinoši vienkārši īstenojamas prasības bija kā svaiga gaisa malks. Man prieks, ka politiķi šo aicinājumu ņēma vērā, un visas trīs aicinājumā iekļautās prasības jau tiek pildītas," vērtē G. Kitenbergs.
Visvairāk trūkst laika
Bieži pieredzējušo skolotāju kritika par kompetenču izglītību ir tā, ka tā nav nekas vairāk par skaistām frāzēm. "Kā sasaistīt fizikas saturu – to Oma likumu – ar skaistajām frāzēm? Atbilde parasti bija – paši izdomājiet! Dažiem skolotājiem tas radīja neizpratni, kamēr citi saprata – viss, kā daru līdz šim, ir derīgs. Liela brīvība skolotājam ir laba lieta, bet jābūt mehānismam, kā skolotājam saprast, ka pielietotā metode novedīs pie rezultāta," vērtē skolotāju asociācijas vadītāja.
Tie materiāli, kas tika nodrošināti, bijuši paraugi vienai stundai, vienam kontroldarbam, vienai tēmai. "Bija paraugi darbam, kur pat es nesapratu, kādam rezultātam, atrisinājumam beigās ir jāsanāk. Nesapratu, ko autore grib ar šo uzdevumu. Citreiz bija uzdevums, kas man neļāva saprast, ar ko tas atšķiras un kā palīdz īstenot tieši kompetenču pieeju? Kāpēc tieši šāds uzdevums? Protams, skolotājam ir likumā noteikta brīvība izvēlēties mācību metodes, bet ir starpība starp: izvēlies un izdari pats!
Fizikas skolotāji nav tajā sliktākajā pozīcijā, jo mums ir labas attiecības ar uzņēmējiem, jo visi saprot, ka fiziku vajag – inženieriem, enerģijas speciālistiem utml.,"
atklāj Belogrudova.
Visbiežāk, vērtējot jauno mācību pieeju, aptaujātie skolotāji negatīvi vērtēja to, ka viņiem trūkst laika sev, lai atgūtu spēkus. Un te rodas apburtais loks – trūkst laika tāpēc, ka tas jātērē, gatavojot mācību materiālus. Aptauju aizpildīja ap 150 skolotāju, un ar tās rezultātiem skolotāju asociācijas pārstāvji iepazīstināja amatpersonas, ministri un arī uzņēmējus.
"Aicinājuma teksta noslēgumā ir arī rindkopa par skolotājiem. Es to izceltu kā svarīgāko, jo
nekas no pārējā nav realizējams, ja trūkst jaudīgu skolotāju,"
uzsver LU fiziķis Kitenbergs. "Šobrīd tā ir būtiska problēma, jo uzņēmumiem trūkst fizikas un citu dabaszinātņu speciālistu, turklāt tādiem piedāvā konkurētspējīgākas algas nekā skolā. Sanāk neliels apburtais loks. Kā svarīgāko īstermiņā es izceltu to, ka skolotājus nepieciešams nodrošināt ar darba pamata komplektu, jo svarīgi ir esošajiem un topošajiem skolotājiem pēc iespējas atvieglot gatavošanos. Laika vairāk nepaliek, bet, ja tas nav jātērē pamatlietām, rodas iespēja iedziļināties, aktualizēt, atbildēt uz skolēnu specifisku interesi utt."
