Pēc viņas sacītā, saskaņā ar Izglītības likumu vecākiem savu materiālo iespēju robežās ir jāsagādā savam bērnam kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, kā arī specifisks apģērbs noteiktiem priekšmetiem, piemēram, tērps sporta stundām, priekšauts mājturībai.
"Faktiski apģērbt bērnu uz skolu un nopirkt bērnam kancelejas piederumus – tādus, kam ir tāds universāls raksturs, kas nav tieši viena mācību priekšmeta apgūšanai.
Tas ir tas, kas parasti ir bērnam penālī – pildspalva, zīmuļi, dzēšgumija, zīmuļu asināmais, parastās burtnīcas, klades. Sarakstam ir jābūt.
Tiesībsargs nesaka, ka sarakstam nav jābūt, kas vecākiem jāpērk," sacīja Grāvere.
Tomēr skolas, pēc viņas teiktā, nepamatoti prasa vecākiem sarūpēt saviem bērniem arī tādas lietas, kas ir jānodrošina izglītības iestādei.
"Tās ir tās lietas, kas attiecas uz vizuālo mākslu un mājturību, un tehnoloģijām. Tās ir guašas krāsas, akvareļa krāsas, otas, plastilīns, krītiņi, mākslinieka ogle, filcs un filcēšanas adata, dzijas un tamboradatas, un pat figūrzāģa asmeņi, un āmurs un tā tālāk," sacīja Grāvere.
Viņa atzina, ka Tiesībsarga birojs vasarā veica izpēti, aicinot vecākus informēt par situāciju, proti, par to, ko viņiem prasa sarūpēt saviem bērniem skolas gaitām.
"Nāca simtiem, simtiem ziņu, ka šajos sarakstos [kas vecākiem jāpērk bērniem] ir iekļauts vairāk, nekā likums to nosaka," atzina Grāvere.
Tiesībsargs pēc tam aicināja visas izglītības pārvaldes šos sarakstus pārskatīt, bet pašvaldības – pārbaudīt, vai skolām ir pietiekams finansējums, lai nopirktu nepieciešamo izglītības satura īstenošanai.
"Un, apkopojot informāciju, secinām, ka ir pašvaldības, kuras mums atbild – naudas ir diezgan, finansējums ir atbilstošs, bet tā ir tāda iegājusies prakse, ka tas ir vieglākais," pauda Tiesībsarga biroja pārstāve.
Viņa pirms jaunā mācību gada sākuma aicināja pievērst uzmanību arī tam, lai skola būtu emocionāli droša vide. "Tas ir ļoti svarīgi, lai skolā ikviens jūtas droši, pieņemts un uzklausīts."
