Muitenieks atzina, ka datorspēļu spēlēšana ietekmē cilvēka bioloģisko un emocionālo stāvokli, kā arī dzīvesveidu. Vadlīnijas izveidotas, lai pievērstu uzmanību cilvēka bioloģijai, kā arī, lai skaidrotu, ko nodara un kā cilvēku ietekmē datora lietošana un spēļu spēlēšana ilgtermiņā.
Speciālistu ieteikumi apkopoti brīvi pieejamā materiālā ikvienam interesentam, ne tikai datoru lietotājiem un spēlētājiem, bet arī bērnu vecākiem, skolotājiem. Muitenieks norādīja, ka bieži vien tie, kas nodarbojas ar datorspēlēm, paši nemaz nepārzina, kāda ir to ietekme.
Viņam šajos jautājumos palīdzējis sporta treneris, kas norādījis, ka nepieciešams uzturēt arī fizisko formu.
Viņaprāt, ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, ka nedrīkst astoņas darba stundas ik dienu no vietas sēdēt pie datora – ir jāpieceļas, jāizkustas, jāpaēd, jāiziet svaigā gaisā.
Galvenā problēma starp datorspēļu spēlētājiem ir mazkustīgums, kā arī nepārdomāts vai reizēm arī pretēji – nepietiekams uzturs. Tāpat ļoti būtisks ir miegs un tā kvalitāte, par ko datorspēļu cienītāji mēdz nerūpēties.
"Ja tavs izvēlētais virziens ir e-sports, tas nozīmē daudz vairāk stundas pavadīt pie datora un cenšoties sasniegt mērķus, trenējoties kopā ar komandu, principā sekojot grafikam, kāds ir arī atlētiem sportā. Hobija līmenis atkal ir tas, kur tu pavadi brīvo laiku, bet arī brīvajā laikā cilvēki mēdz aizspēlēties, mēdz attapties, ka varbūt ir jāiziet ārā, varbūt nepieciešama dienasgaisma, varbūt nepieciešams pēc garās dienas nedaudz atpūsties no ekrāna un paēst. Arī tādas ļoti pašsaprotamas lietas mēs esam apkopojuši vadlīnijās," skaidroja Muitenieks.
Profesionāla e-sportiste un LBB biedre Ieva Skrastiņa piekrita, ka arī viņai svarīgi ir izgulēties, un tas nozīmē nesēdēt pie datora vismaz stundu pirms iešanas gulēt. Citādi tas ietekmē miega kvalitāti, un slikta miega kvalitāte ietekmē arī spējas kvalitatīvi spēlēt.
Tāpat e-sporta entuziaste atklāja, ka kādreiz pati arī aktīvi sportojusi, bet tagad cenšas pastaigāties vismaz stundu dienā.
"Ja es to nedaru, jūtu, kā tas atspoguļojas uz mani, maniem nerviem, jo videospēles reizēm "sit" pa nerviem, un tad mēs paliekam ļoti dusmīgi un rupji," atzina Skrastiņa.
Vērtējot nepieciešamās fiziskās slodzes daudzumu datorspēļu spēlētājiem, biogeiminga veiktspējas treneris Edgars Ziņģis norādīja, ka tas ir atkarīgs no izvēlētā virziena, – nodarboties ar e-sportu profesionālā vai hobija līmenī. No tā ir atkarīgs, kāda fiziskā slodze cilvēkam vajadzīga.
"Ja gribam atstāt to kā hobiju, mums tiešām varētu pietikt ar 10 000 soļiem dienā, mazliet atpūtināt prātu un iet no jauna spēlēt. Ja mēs ejam tajā profesionāli, ir tiešām jābūt dienas režīmam, grafikam, fiziskajam treniņam, speciālajiem treniņiem pie datora, kaut kādu taktiku apspriešanai. Tas jau ir profesionālajā līmenī, hobija līmenī tiešām pietiek aiziet pusstundiņu paskriet, lai asinsrite ķermenī aiziet un smadzenes apasiņojas, un ir iespēja koncentrēties," skaidroja Ziņģis.
Vienlaikus treneris uzsvēra, ka bez fiziskas slodzes neiztikt nevienam, kura ikdiena ir saistīta ar garām stundām pie datora.
"Arī sēžot pie datora ofisā, mums ir vakarā jāiziet ārā mazlietiņ izkustēties, pabarot savu ķermeni ar skābekli, lai mēs spējam labi funkcionēt," norādīja Ziņģis.
Muitenieks piebilda, ka vadlīnijas nav veidotas tikai tāpēc, lai izgaismotu datorspēļu ietekmes ēnas puses, bet arī lai celtu gaismā daudzos to pozitīvos aspektus. Viņš minēja, ka datorspēles var palīdzēt daudz ko iemācīties, attīstīt komunikācijas un valodas prasmes, galvenais ir atrast līdzsvaru starp datorspēlēm un veselīgu, aktīvu dzīvesveidu.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ne tikai fiziskā un mentālā veselība, bet arī finanšu pratība ir svarīgs aspekts datorspēļu lietošanas pieredzē.
"Nāk sūdzības no vecākiem, ka nauda pazūd kaut kur pasūtītās spēlēs, ka karšu dati ir paņemti un pēc tam ar tiem tiek kaut kas pirkts. Tāpat ir krāpniecības gadījumi, kad karšu dati un bankas kontu dati var noplūst, caur bērnu rokām izejot, pērkot spēles vai vienkārši esot spēļu vidē, kurā ir daudz cilvēku, kas mēģina apkrāpt citus," skaidroja Muitenieks.
