Ieroču turēšanas atļauju izsniegšanas process Latvijā ir komplicēts un dārgs, vērtēja Melkers.
"Papildus tam, ka cilvēks iegūst ieroču atļauju, viņš saņem arī milzīgu atbildību par ieroci. Ieroču atļaujas, ja runājam par ieročiem, kas paredzēti civilajām vajadzībām, ir lietojami medībām, sportam un pašaizsardzībai. Pavisam nedaudz ir izsniegtas arī kolekcijas atļaujas, bet vislielākā ieroču īpašnieku kategorija ir mednieki," viņš stāstīja.
Šobrīd Latvijā ieroču turēšanas atļaujas izsniegtas 31 690 ieroču īpašniekiem, kopā reģistrēti 74 508 ieroči.
"Lai nonāktu līdz ieroču atļaujai, ir nepieciešams izpildīt diezgan daudz prasību. Salīdzinot ar to pašu ASV, kuras konstitūcijā ir ierakstīts, ka katram tās iedzīvotājam ir tiesības uz ieroci, mums Eiropā no visām 28 dalībvalstīm nevienā konstitūcijā šādas tiesības nav ierakstītas. Mūsu ieroču aprites likums ir balstīts uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tas nosaka to, ka mums visiem ir noteiktas, vienotas vadlīnijas un prasības ieroču īpašniekiem," skaidroja Melkers.
Lai saņemtu ieroču atļauju, nepieciešams apgūt pirmās palīdzības kursus, saņemt atzinumu no medicīnas komisijas, nokārtot eksāmenu.
Tāpat ierocim mājās jāiekārto atbilstoša glabāšanas vieta – seifs.
"Pēc visu šo prasību izpildes iesniedz iesniegumu atbilstoši lietojuma veidam, pieprasot ieroču atļauju. Tad vēl policija vērtē cilvēka reputāciju, pieprasot informāciju no valsts drošības iestādēm, un nonāk līdz secinājumam – izsniegt vai neizsniegt ieroču atļauju. Kad cilvēks kļūst par ieroča īpašnieku, ikdienā tiek veikts monitorings no Valsts policijas puses, lai, piemēram, visiem būtu spēkā esošs veselības atzinums," norādīja Melkers.
Arī Baumanis piekrita, ka ieroču turēšanas atļauju izsniegšanas process ir pietiekami stingrs un labi pārraudzīts.
"Mednieku gadījumā pirmā atlase notiek jau tajā brīdī, kad, lai tu varētu kļūt par medību ieroča īpašnieku, tev ir jāiegūst mednieka apliecība. Tas nozīmē obligātus kursus, tieši mednieku kursi – teorija un praktiskās iemaņas. Kursi ir pietiekami ilgi, ne mazāk kā 40 stundas, bet parasti garāki. Tie arī maksā, tikai teorija vien ir ap 200 eiro. Es domāju, ka tā ir tāda pirmā atsijāšana, jo cilvēki, kuri vienkārši iedomājušies, ka viņi gribētu turēt mājās medību ieroci, pie šī soļa parasti pasaka – nē, paldies, man to nevajag," stāstīja Baumanis.
Latvijas Samariešu apvienības Ārstu medicīniskās komisijas vadītāja Inese Vectirāne uzsvēra, ka arī
medicīniskā komisija, kas jāiziet, lai saņemtu medicīnisko atzinumu, ir nopietna.
"Mums ir ļoti nopietna komisija, kas sastāv no neirologa, oftalmologa, otolaringologa, ķirurga vai traumatologa-ortopēda, psihiatra, narkologa un arī ārstu komisijas internista vai ģimenes ārsta. Otrs, – narkologam un psihologam ir pieeja PRED programmai, tas nozīmē, ka viņi pārbauda, vai jūs neesat psihiatra vai narkologa uzskaitē, vēl viņi pārbauda e-veselību, kas ir rakstīts par jums," stāstīja Vectirāne.
Savukārt Baumanis piebilda: "Runājot par sabiedrības drošību, es gribētu teikt, ka ieroču īpašnieki, manuprāt, ir tā grupa, kas tiešām vismazāk varētu apdraudēt sabiedrību, jo ieroču īpašniekam ir ļoti liela papildu atbildība – piemēram, ikviens administratīvais pārkāpums, kas saistīts ar alkohola lietošanu, automātiski nozīmē, ka tev ieroču atļauja ir uz gadu nost. Tā nav tikai braukšana dzērumā, bet arī skaļāka uzvedība kafejnīcā vai citur, neskatoties uz to, ka ieroči stāv mājās seifā, – tiklīdz ir pārkāpuma protokols, kurā konstatēts, ka esi lietojis alkoholu, ieroči ir uz gadu nost," norādīja Baumanis.
Viņaprāt, tas ieroču nēsātājus disciplinē, tāpēc tos turēt izvēlas tikai tie, kas tiešām ir gatavi uzņemties šo atbildību un arī izmaksas.
