Rīta Panorāma

Intervija ar Edgaru Rinkēviču

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Gaidi Bērziņu

NATO finansiāli atbalsta Latvijas zinātnieku pētījumus

NATO finansiāli atbalsta Latvijas zinātnieku pētījumus

Latvijas Universitātes pētnieki pērn izstrādājuši jaunu metodi vāju magnētisko lauku mērīšanai. Pētījumus finansējusi arī Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), kas ir ļoti ieinteresēta mūsu zinātnieku atklājumos. Nākotnē tos varēs izmantot drošības pasākumu stiprināšanā paaugstinātas bīstamības objektos.

Latvijas Universitātes Lāzeru centrs sadarbībā ar universitātēm Kalifornijā un Polijā un Armēnijas Fizikālo pētījumu institūtu izstrādājis jaunu metodi vāju magnētisko lauku mērīšanai. Viss sācies ar angļu fiziķa Maikla Faradeja eksperimentiem 19.gadsimtā.

"Viens no Faradeja eksperimentiem bija tāds, ka viņš laida gaismu cauri caurspīdīgai videi un skatījās, kā gaismu ietekmē magnētiskais lauks. Izrādījās, ka gaismas īpašības mainās atkarībā no tā, kāds ir magnētiskais lauks.

Mēs darām praktiski to pašu,  tikai ar vienu starpību - tagad mēs šo gaismu laižam nevis caur caurspīdīgu vidi, bet caur atomu paraugiem. Mūsu atomu paraugs ir super augsts vakuums, atomu tur ir tik maz, ka normāli cilvēki teiks, ka tur ir tikai vakuums, bet daži atomi tur ir un šie atomi izveidoti tādā veidā, ka viņi ir vienu miljonu reižu jutīgāki pret magnētisko lauku, nekā tas bija Faradeja gadījumā," stāsta Mārcis Auziņš.

Ar šādu metodi var nomērīt ļoti vājus magnētiskos laukus. Viens no projekta finansētājiem bija NATO. Kā stāsta Mārcis Auziņš, Latvijā izstrādāto metodi nākotnē varēs izmantot gan medicīnā, gan derīgo izrakteņu meklēšanā no gaisa, gan zemūdeņu atrašanā, gan lidostu drošības sistēmās, cīnoties pret teroristiem.  

"Ir noteiktas ķīmiskas vielas, kuras lidostā ir ļoti grūti noteikt, ķīmijas laboratorijā, protams, var. Bet, ja mēs tās laižam cauri magnētiskajam laukam un mērām to magnētismu, mēs varam tās tīri labi noteikt.''

''Pētījumi un atklājumi nebūtu bijuši iespējami bez zinātnieku kolēģiem no Armēnijas," turpina Mārcis Auziņš. "Man rokās šobrīd ir plānā šūna. Tā ir īpaša spketroskopijas šūna, ko esam ieguvuši sadarbībā ar kolēģiem Armēnijā. Viņa ir ļoti īpaša ar to, ka nodrošina magnētiski aktīvās vielas slānīti ļoti, ļoti plānu. Ar ļoti plānu es domāju, ka tie ir daži simti nanometru," rāda pētnieks Andris Bērziņš.

Ar šo šūnu iespējams ļoti precīzi telpiski mērīt magnētisko lauku. Vienīgie, kas tādas spēj uztaisīt, ir armēņi.

Visa pasaule pēc šī materiāla stāv rindā, kamēr Latvijai pie tā izdevies tikt, jo mūsu pētniekiem ir ļoti laba sadarbība ar armēņu kolēģiem.

"Zinātne un pētījumi ir starptautiski, tādēļ mums ir nepieciešams sadarboties - jāapvieno kopīgi spēki, lai sasniegtu labus rezultātus. Sadarboties ar Latvijas zinātniekiem mēs sākām jau pirms 15 gadiem," stāsta Arams V.Papojans no Armēnijas.

Šis ir lielisks piemērs Latvijas zinātnieku spējām sasniegt apbrīnojumus rezultātus, kurus vēlāk, iespējams, izmantos visā pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti