KR ir dibināts 2009. gadā Rīgā ar mērķi veidot jaunus, modernus uzņēmumus, kuru darbība būtu balstīta uz zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem. Šo mērķi ir veiksmīgi izdevies realizēt, un pašlaik KR paspārnē darbojas 34 uzņēmumi. Dažiem ir liels potenciāls, dažiem jau izdevies iekarot vairāk nekā 50% pasaules tirgu ļoti šaurā un specifiskā nišā. Vienu uzņēmumu -
"Naco Technologies" – 2015. gada beigās nopirka savas nozares līderis “Schaeffler”. Tas ir līdz šim veiksmīgākais KR projekts. Darījuma summa nav atklāta. Taču labākā ziņa ir tā, ka visi zinātnieki, kuri radīja ideju un pašu produktu, joprojām strādā šajā uzņēmumā.
“Esam viens no “Schaeffler” 45 pētniecības centriem visā pasaulē. Profesionāli tagad ir daudz interesantāk,” saka uzņēmuma “Naco Technologies” pārstāvis Aleksandrs Parfinovičs. “Mums ir tehnoloģija, ko attīstām, un šā brīža uzdevums - piemērot to specifiskiem produktiem.”
Tehnoloģija ir detaļu pārklājums, ar ko var panākt mazāku berzi.
“Piemēram, ja grib izmantot mazāk degvielas, to var panākt, samazinot berzi dzinējā. Mūsu pārklājums arī nodrošina izturību, un detaļām ir ilgāks mūžs. Tas ir svarīgi, piemēram, vēja ģeneratoros, kas tiek uzstādīti uz 20 gadiem, un detaļām ir jāiztur viss periods, lai tās nevajadzētu mainīt.
Ar mūsu radīto pārklājumu var piešķirt arī dažādas īpašības, piemēram, elektroizolāciju gultņiem,”
par izgudrojuma īpatnībām stāsta Parfinovičs. Tieši gultņi tagad ir produkts, uz ko komanda fokusējas, jo uzņēmums “Schaeffler” ir līderis gultņu ražošanā globālajā tirgū. Ar latviešu radīto tehnoloģiju apstrādātie produkti tirgū būs pieejami pēc aptuveni trim gadiem, jo nepieciešams pamatīgs testēšanas periods. “Schaeffler” nopirka sev priekšrocību attiecībā pret konkurentiem. Un cilvēkus nopirka, kas var šo priekšrocību realizēt,” darījuma būtību skaidro Parfinovičs.
Biznesa plāns 7 dienās
Pats Parfinovičs KR nonāca krīzes gados: “Man ir 10 gadu pieredze biznesa konsultācijās. Sākās krīze, un pirmais, uz ko klienti sāka ietaupīt, bija biznesa konsultācijas. Manā pārziņā bija liela nodaļa, bija jāatlaiž cilvēki, un vienā brīdī es arī pats nolēmu aiziet. Gribēju pamēģināt ko citu un devos uz KR bez vēlēšanās atrast konkrētu nozari vai tehnoloģiju. Noklausījos 10 prezentācijas, patika piecas, aprunājos un izvēlējos vienu. Kritērijs, pēc kura izvēlējos, ar kuru projektu strādāt, bija zinātnieka attieksme.
Ja ļoti sargāja savu produktu, negribēja dalīties ar informāciju un gribēja tikai, lai atrod viņam klientus, viņš nav gatavs sadarbībai,” par biznesa un zinātnes sadarbības nosacījumiem stāsta Parfinovičs.
Pēc tam aizbraucis uz Maskavu, pavadījis nedēļu kopā ar zinātniekiem. Sapratis, ka viņi atklāti dod informāciju, un pēc septiņām dienām jau bija gatavs biznesa plāns. Tas brīdis sakrita ar laiku, kad riska kapitāla fonds “Impramatur Capital” tikko uzsāka savu darbību, un “Naco Technologies” bija pirmā fonda investīcija.
Tiktāl viss šķiet lieliski, bet tikai tie, kas strādājuši jaunuzņēmumā saprot, ka investīcijas produkta izstrādes stadijā nepieciešamas visu laiku: “Bija brīži, kad bija grūti, bet bez tā jau neiztikt. Katru pusgadu notika kaut kas tāds, kas varēja biznesu apstādināt.
Atalgojumu es nesaņēmu vairākus gadus un tikai pēc uzņēmuma pārdošanas atguvu visas investīcijas,” saka Parfinovičs.
Līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru
Vēl viens veiksmīgs KR projekts ir ar nosaukumu “Eventech”. Šis ir unikāls projekts, un tam vienam no pirmajiem Latvijā ir izdevies noslēgt līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Šāds panākums tik mazai valstij ir retums, un līdz tam ir jāiet garš un sarežģīts ceļš:
“Tā ir Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieku tehnoloģija – elektroniskā mērierīce taimeris, kas ļoti precīzi nosaka attālumu līdz satelītam un var palīdzēt noteikt gan tā atrašanās vietu, gan lidošanas orbītu.
Lāzera gaismas impulss tiek izšauts uz satelīta pusi, tas atstarojas, atgriežas, un ar taimeri tiek precīzi reģistrēts gaismas impulsa ceļošanas laiks. Šis viss process kopā palīdz matemātiski izskaitļot satelīta orbītu. Attāluma precizitāte, ko var noteikt, ir 0,5 mm. Pasaulē ir vairāk nekā 60 satelītu lāzerlokācijas stacijas (observatorijas), un katrā stacijā ir šī aparatūra. Puse no tām izmanto mūsu taimeri. Tas ir ļoti izturīgs un labi izstrādāts – vairāku gadu laikā gandrīz nav konstatēti defekti,” ar lepnumu stāsta viena no šī projekta virzītājām Katrina Krivenko.
“Mūsu līgums kosmosa aparatūras izstrādei ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir uz maksimālo summu un laiku – diviem gadiem. Projekts ir sācies 2016. gada 1. februārī. Sākotnēji mums neveicās ar pieteikumu. Mums atbildēja – ja varēsim izveidot partnerību ar pieredzējušu uzņēmumu, kurš mums noticēs, tad mums izdosies. Un izdevās! Mums ir konsorcijs ar trīs dalībniekiem – “Eventech”, Elektronikas un datorzinātņu institūtu un uzņēmumu ”Czech Space Research Centre”.”
Pati Krivenko KR nonāca, meklējot savu vietu dzīvē. “Kad studēju ķīmiju 2. kursā, sāku strādāt Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Bija ļoti interesanti, ikdienā varēja apgūt jaunas zināšanas, taču sastapos ar atalgojuma problēmu - kad beidzās projekts, kurā es strādāju, alga man bija 70 lati mēnesī, strādājot pusslodzi. Pacietos, jo gan bakalaura, gan maģistra darbu izstrādāju uz vietas, saņēmu stipendiju universitātē un man nebija vēl citu papildu darbu. Pēc maģistrantūras man bija pašai savs projekts, taču arī pēc tā plānotās nodošanas gaidīja neziņa. Man jau bija ģimene, un nevarēju atļauties palikt bez algas. Neskatoties uz to, ka tas bija mans sirds darbs, es sapratu, ka Latvijā šobrīd tas nav realizējams un ir jāmeklē alternatīvas. Viss ir iespējams, ja vien ir vēlme strādāt un apgūt jauno. Gribēju nomainīt laboratorijas vidi un pamēģināju strādāt birojā farmācijas ražošanas uzņēmumā, pēc tam zāļu tirdzniecības uzņēmumā. Taču darbs nebija piemērots man un vienīgā iespēja izaugsmei bija kļūt par menedžeri. Tad es sapratu, ka jādara kaut kas cits. Saņēmu piedāvājumu no KR. Neviens man nevarēja pastāstīt, kas tieši būs manos pienākumos, taču nolēmu, ka ir pienācis brīdis - vai nu izvēlēties izmaiņas, vai palikt savā komforta zonā.
Tagad esmu asistente vairākos projektos. Lielāko daļu laika strādāju uzņēmumā “Eventech”. Protams, ka tagad savu lēmumu nenožēloju,” par dzīves izvēlēm stāsta Krivenko.
Lielākais izaicinājums - attīstība
Šobrīd lielākais uzņēmuma “Eventech” izaicinājums ir jaunu tirgu atrašana. “Reizi trijos vai četros gados tirgū nonāk jauna esošā produkta versija. Taču kopējais apjoms tomēr nav liels, tāpēc
komandas prioritāte ir meklēt taimera tehnoloģijai plašāku pielietojumu un citus tirgus. Ir jāsaprot, kur šāds izgudrojums vēl varētu būt nepieciešams, pēc tam ir jāatrod partneri.
Mēs nevarēsim taimeri izmantot visur vienādu. Būs nepieciešami pārveidojumi gan tehnoloģijā, gan izskatā. Tas viss prasa finansiālus ieguldījumus,” stāsta Krivenko.
Šis projekts pierāda, ka Latvijas zinātnei ir gan potenciāls, gan iespējas. Taču kā par to pārliecināt iespējami vairāk nozares speciālistu, lai viņi meklētu šīs iespējas? Krivenko atzīst, ka situācija palēnām uzlabojas: “Neskatoties uz to, ka jaunie zinātnieki tagad labprātāk brauc prom un paliek tie, kas strādāja vēl PSRS gados, attieksme tomēr ir mainījusies. Vajadzētu vairāk popularizēt universitātēs un citās izglītības iestādēs zinātnes izgudrojumu komercializācijas ideju un to iespējamību tepat, Latvijā. Jāiesaista zinātnisko darbu vadītāji, lai viņi var dot uzdevumus, kad studenti nāk un jautā, ko darīt. Tā ir iespēja piedāvāt kādu projektu, no kura vienu daļu var attīstīt. Ja gribi redzēt, kā attīstās lietas, ir jāstrādā un jāmeklē gan investīcijas, gan sadarbības iespējas. Bez tā nevar.
Tie, kas paliek Latvijā, iesaistās pat vairākos projektos. Un rezultātā parādās ne vien jauni uzņēmumi, bet arī esošie redz, ka viņu tehnoloģijai var būt sadarbība ar kādu jaunu izgudrojumu.”
