Kristīne Irtiševa šobrīd RTU Rūdolfa Cimdiņa Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā strādā pie inovatīviem augsnes uzlabotājiem, kurus nākotnē varētu ražot no kūdras.
“Kūdra ir diezgan liels resurss Latvijā, bet nav īsti pareizs noiets. Mēs vienkārši eksportējam neapstrādātā veidā. Tas ir slikts kritērijs no valsts puses,” uzsvēra pētniece.
Kūdru kaisīt uz lauka nav efektīvi, tāpēc Irtiševa ir atradusi citu risinājumu, proti, viņas izstrādātā tehnoloģija paredz, ka kūdru nākotnē uz lauka varētu izsmidzināt šķidrā veidā.
“Kūdra ir pēc būtības augsne. Iestādot labā augsnē, piemēram, kartupeļus, mums izaugs vairāk kartupeļu,” skaidroja pētniece.
“Mums ir kūdra, kas ir cieta masa. Atšķaidām ar ūdeni. Viss ir sakārtots noteiktās proporcijās, lai šķīdums būtu maksimāli optimāls nākamajiem tehnoloģiskajiem procesiem. Mēs panākam, ka zāle, viss, kas ir viengabalains, var tikt sadalīts šūnu līmenī. Ekstrakcijas procesā iegūstam šķīdumu, kas satur vēl kaut kādas daļiņas, un tad nākamais posms ir šīs daļiņas atdalīt,” par līdzekļa tapšanas procesu stāstīja zinātniece.
Rezultātā tiek iegūts koncentrēts kūdras šķīdums, ko lauksaimnieki var izmantot miglošanas iekārtās. Tas nav kaitīgs videi un to varētu lietot arī bioloģiskās saimniecības. Šobrīd pētījumi vēl turpinās kopā ar Latvijas Universitātes speciālistiem, šķidrums tiek dots izmēģināšanai lauksaimniekiem un testēšanai Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Līdz brīdim, kad šāds produkts parādīsies veikalu plauktos, vajadzīgi vēl vismaz trīs gadi.
“Mērķis ir izaugt līdz līmenim, kad es dabūšu zinātniskos pierādījumus, ka tas tiešām darbojas uz lauka, un tad es droši varu iet tirgū iekšā,” teica Irtiševa.
Paralēli šiem pētījumiem zinātniece arī uzsākusi eksperimentus, veidojot augsnes uzlabotājus granulu formā.
