Rīta Panorāma

Komponists Jēkabs Jančevkis, diriģents Jurģis Cābulis, RDKS jauktais koris un albums «Aeternum»

Rīta Panorāma

«Saucēju» un sicīliešu etnomūziķu radošs kopdarbs

Latvijā izstrādāta tehnoloģija palīdzēs nosēsties uz Mēness

Latvijā izstrādāta tehnoloģija palīdzēs nosēsties uz Mēness

Latvijā izstrādāta tehnoloģija laika momentu reģistrēšanai kosmiskos aparātos ar pikosekunžu precizitāti. Jevgeņijs Buls kopā ar kolēģiem to izstrādājis Elektronikas un datorzinātņu institūtā, un šīs tehnoloģijas darba augļus šobrīd iespējams sastapt pusē no satelītu lāzerlokācijas sistēmām visā pasaulē. Latvijā izstrādātā metode nākotnē arī palīdzēs veiksmīgi īstenot Eiropas Kosmosa aģentūras programmu - nosēsties uz Mēness.  

Jevgeņijs Buls jau daudzus jo daudzus gadus strādā pie ļoti precīzām laika mērīšanas tehnoloģijām. Mūsdienās tām jākļūst arvien mazākām un precīzākām. Viņa un viņa kolēģu pētījumi un izstrādātās tehnoloģijas šobrīd ir tik labas, ka par tām interesi izrādījusi Eiropas Kosmosa aģentūra. Šajā gadījumā stāsts ir nevis par sekundēm, bet par pikosekundēm.

Elektronikas un datorzinātņu institūta elektronikas inženieris Aleksandrs Kalinovskis skaidroja, ka pikosekunžu precizitāte nozīmē sekundes daļas ar 12 zīmēm aiz komata.

“Tā ir sekundes miljonā daļa, kura sadalīta vēl miljons daļās. Visātrākā parādība, ko cilvēki ir novērojuši, ir gaisma. Vienas pikosekundes laikā gaisma paspēj izplatīties aptuveni trešdaļu no viena milimetra,” stāstīja Kalinovskis.

Elektronikas un datorzinātņu institūtā izstrādātā laika mērīšanas tehnoloģija pēc tās precizitātes, darbības ātruma un cenas, par kādu to var iegādāties, ir viena no labākajām pasaulē. 

Jau tagad ar Latvijā izstrādātajiem un ar ārzemju kolēģiem kopā ražotajiem precīzajiem taimeriem ir aprīkotas aptuveni puse no satelītu lāzerlokācijas sistēmām visā pasaulē.

“Parasti mūsu tehnoloģiju izmanto, lai mērītu attālumu ar gaismas palīdzību,” stāstīja Aleksandrs Kalinovskis.

“Šobrīd to pielieto satelītu lāzeru lokācijā pamatā. No zemes stacijām ar lāzeru šauj pa satelītiem orbītā un izmēra attālumu līdz satelītiem. Tas nav tāpēc, ka mūs interesē, kur atrodas satelīti. Ja no vairākām stacijām tas tiek darīts vienlaicīgi, tad, zinot attālumu starp stacijām, novēro, piemēram, kontinenta kustību. Kontinentu kustība ir ļoti lēna, tie ir milimetri gadā,” stāstīja Kalinovskis.

Šo tehnoloģiju varētu izmantot arī sportā, tādā veidā praktiski izslēdzot iespēju, ka finišā vairākiem dalībniekiem ir vienāds rezultāts. Tomēr pats lielākais sasniegums no Latvijā izstrādātā taimera ir tas, ka ar tā palīdzību tiks organizēta nosēšanās uz Mēness.

“Mēs plānojam “Roskosmoss” (Krievijas Kosmosa aģentūra) un Eiropas Kosmosa aģentūras apvienotajai misijai izstrādāt taimeri nosēšanās modulim, lai varētu mērīt attālumu līdz Mēness virsmai un veiksmīgi nosēsties,” atklāja Kalinovskis.

Pie šī taimera tapšanas vēl tiek strādāts, bet nepieciešamajā brīdī tas būs gatavs un būs spējīgs izturēt ekstremālus apstākļus – temperatūru svārstības un vidi bez gaisa.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti