Sadaļas Sadaļas

Ko Marsa meteorītu ķīmiskais sastāvs liecina par dzīvības iespējamību tā dzīlēs?

Brauna Universitātes pētnieki atklājuši, ka uz Marsa atrodami visi nepieciešamie elementi, lai arī mūsdienās putekļiem klātās planētas dzīlēs varētu eksistēt mikroorganismi, vēstīts universitātes mājaslapā.

NASA pašgājējs "Neatlaidība" tikai nupat uzsācis organisku vielu meklējumus uz Marsa, tikmēr pētnieki uz Zemes secinājuši – Marsa dzīles varētu būt lieliska vieta, kur meklēt iespējamo dzīvību uz Sarkanās planētas. Izpētei zinātnieki izmantoja NASA pašgājēja "Curiosity" misijā iegūtos datus, kā arī Marsa meteorītus, kas atrasti dažādās vietās uz mūsu planētas.

Pētījumā, kas publicēts izdevumā "Astrobiology", analizēts Marsa meteorītu ķīmiskais sastāvs, noskaidrojot, ka ieži Marsa garozā varētu radīt tādu pašu ķīmisko enerģiju, kas nodrošina mikroorganismu eksistenci Zemes dzīlēs.

ASV zinātnieku veiktajā pētījumā atklājies, ka šie Marsa ieži ilgstošā saskarē ar ūdeni var radīt ķīmisku enerģiju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tādu mikroorganismu koloniju eksistenci, kādas mīt tumšajā pazemē uz mūsu planētas. Tā kā šie meteorīti var būt nākuši no teju jebkuras vietas uz Marsa virsmas, atklājumi liek domāt, ka liela daļa Sarkanās planētas pazemes varētu būt apdzīvota.

Pēdējo desmitgažu laikā zinātnieki atklājuši, ka Zemes dzīles ir mājvieta plašai biomai jeb dabas zonai, kas pastāv lielā mērā atdalīta no norisēm virszemē. Tā kā pazemē trūkst saules gaismas, šīs niecīgās radības izdzīvo, izmantojot ķīmisko reakciju blakusproduktus, kas rodas, iežiem saskaroties ar ūdeni.

Viena no šādām reakcijām ir radiolīze, kas rodas, kad radioaktīvie elementi iežos reaģē ar ūdeni, kas ieplūst to porās un slāņos. Reakcija sadala ūdens molekulas to elementos, proti, ūdeņradī un skābeklī. Atbrīvotais ūdeņradis izšķīst atlikušajos gruntsūdeņos, kamēr minerāli kā, piemēram, pirīti uzsūc skābekli, veidojot sulfātu minerālus. Mikroorganismi var uzņemt izšķīdušo ūdeņradi kā enerģijas avotu, līdzīgi kā automašīnas patērē degvielu, un izmantot sulfātos uzkrāto skābekli, lai "sadedzinātu" šo "degvielu".

Šādi mikroorganismi uz Zemes ir atrasti, piemēram, kādās Kanādas raktuvēs, kur tie mitinājās gandrīz divus kilometrus dziļi pazemē – ūdenī, kas dienasgaismu nebija redzējis vairāk nekā miljards gadu.

Tā nu zinātnieki vēlējās noskaidrot, vai arī uz Marsa varētu pastāvēt mikroorganismi, kas gūst enerģiju radiolīzes rezultātā. Pētnieki Marsa iežos meklē radioaktīvus elementus, piemēram, toriju, urānu, sulfīdu minerālus, ko būtu iespējams pārvērst sulfātā, kā arī pētīja, vai tajos esošajās porās varētu "paslēpties" ūdens.

Atklājies, ka vairākos Marsa meteorītu veidos visi šie Zemes mikroorganismiem līdzīgu būtņu eksistencei nepieciešamie elementi ir pilnīgi pietiekamā daudzumā.

Tas jo īpaši attiecināms uz regolītu – iežiem, kas iegūti no 3,6 miljardus seniem Marsa meteorītiem. Atšķirībā no Zemes Marsam nav plātņu tektonikas sistēmas, kas pastāvīgi ietekmē garozas iežus, tādēļ uz putekļiem klātās planētas šādi seni reljefi lielākoties arvien ir neskarti.

Šis atklājums pētniekiem ļaušot izveidot izpētes programmu, kas meklēs liecības potenciālajai dzīvībai Marsa dzīlēs. Līdzšinējie atklājumi liecina, ka reiz uz Marsa bijusi gruntsūdeņu sistēma, un pētnieki uzskata, ka ir pamats domāt, ka šādi pazemes ūdeņi tur meklējami vēl arvien. Jaunais atklājums liecina – ja uz Marsa ir gruntsūdeņi, pastāv arī enerģija dzīvības formu eksistencei.

"Šajā gadījumā lielu iespaidu Marsa dzīļu izpētē rada tas, ka faktiski jebkur, kur atrodas gruntsūdeņi, pastāv lielas izredzes sastapties ar pietiekamu ķīmiskās enerģijas daudzumu, kas nodrošinātu mikroorganismu eksistenci," skaidroja pētījuma vadītājs Džesijs Tarnass, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas pēcdoktorantūras pētnieks. "Mēs nezinām, vai Marsa pazemē jebkad attīstījusies dzīvība, taču ja tā būtu, mēs uzskatām, ka tur būtu pietiekami daudz enerģijas, kas uzturētu šos organismus pie dzīvības līdz pat mūsdienām."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt