Robota viens no uzdevumiem ir pētīt virsmas un grunts iežus, kā arī tas uz Marsa meklēs bioloģiskās aktivitātes pēdas un organiskās vielas. “Tie radara dati ir pirmais mēģinājums saprast, kas tad atrodas tāda krātera pamatnē, kas ir zem šīm smiltīm, zem šiem putekļiem,” skaidroja Suntažu observatorijas saimniece un portāla "Starspace" redaktore Anna Gintere. Tas, viņasprāt, ir ļoti svarīgi.
Ilgonis Vilks komentēja, ka “nav iespējams sasteigt šos dzīvības meklējumus, ir jāvirzās pakāpeniski, soli pa solim”. Pētnieks minēja, ka no sākuma jāatrod, kur ūdens ietekmē veidojušies kādi ieži, pēc tam jāmeklē bioloģiskās klātbūtnes pēdas, kas varētu būt veidojušās mikroorganismu rezultātā, ko arī darīs šis robots. Pētnieks optimistiski cer, ka izdosies atrast kādus pārakmeņojumus uz Marsa.
Savukārt Anna Gintere, vērtējot, ko sagaida no šīs misijas, atzina, ka necer uz informāciju, ka Marss kādreiz ir bijis apdzīvots:
"Man ir ļoti maza cerība, ka tur kādreiz kaut kas ir bijis, bet tas, ko es savas dzīves laikā cerētu sagaidīt, – ka tiešām tur dotos cilvēki.”
Viņa piebilda, ka raugās uz šīm ekspedīcijām ar cerību iegūt informāciju un iespēju izmēģināt tehnoloģijas, kas noderēs, kad cilvēki dosies uz Marsu. Viņa skaidroja, ka šī izpēte vērsta uz konkrētu jautājumu atbildēšanu, taču, to izdarot, visticamāk, radīsies vēl vairāk jaunu jautājumu, kas kļūs par motivāciju nākamajām misijām.
“Nekad jau mēs nebūsim tādā stāvoklī, ka varēsim teikt, ka par Marsu mēs tagad zinām visu. Tāpat kā par Zemi mēs to nevaram teikt, visticamāk, tā nekad nebūs arī par Marsu,” uzsvēra Gintere.
Plānots, ka robots paraugus no Marsa 2031. gadā nogādās uz Zemes.
