Pēdējos gados bijušas vairākas Mēness misijas, taču lielākā daļa no tām sasniedza vien Zemes pavadoņa orbītu, un vēl nekad nebija veikta nosēšanās uz Mēness puses, kas vienmēr slēpta skatienam no Zemes. Tagad to mainījis Ķīnas robots-pašgājējs "Čange-Četri”, kas veiksmīgi sasniedzis tālās puses virsmu un veiks liela krātera ģeoloģisko analīzi, bioloģiskus eksperimentus, kā arī radiācijas un radioastronomijas novērojumus.
Lielus pārsteigumus zinātnieki negaida, taču veiksmīgā misija ir kārtējais pierādījums, ka ekonomiski augošā Ķīna arvien nopietnāk piesaka sevi arī kosmosa izpētē, kas ilgstoši bijis arī lielvaru politiskās varenības simbols.
“Pēc šīs veiksmīgās misijas mēs varēsim paveikt vēl vairāk. Mūsu centieni sniegs labumu visai cilvēcei. Ir arī svarīgi, ka mēs palielinām paši savas kosmosa izpētes spējas. Tāpēc mūsu plāni nebeigsies ar Mēness pētīšanu, bet vainagosies arvien jauniem ilgtermiņa plāniem,” teicis Ķīnas Mēness izpētes programmas pārstāvis Vu Veirens.
Gaidāms, ka nākamo misiju laikā no Mēness tālās puses Ķīna atvedīs no zemes iežu paraugus, bet vēlāk plānojusi arī astronautu nosēšanos uz Mēness. Nākamgad Ķīna arī sāks būvēt no Starptautiskās kosmosa stacijas nošķirtu savu, atsevišķu kosmosa staciju un cer sākt darbu tajā 2022. gadā. Kosmosa apguvi Ķīna sāka salīdzinoši vēlu, nosūtot pirmo astronautu Zemes orbītā tikai 2003. gadā, kļūstot par trešo valsti, kas to paveikusi. ASV un PSRS to izdarīja 1961. gadā.
