Zināmais nezināmajā

Kāpēc vēsture ir tik ērts ierocis politisko režīmu rokās?

Zināmais nezināmajā

Klimata pārmaiņu radītas veselības problēmas

Ziemeļu augi medicīnā

Farmaceite: Ir svarīgi pārņemt vecmāmiņu zināšanas par ārstnieciskajiem augiem

Latvijā sastopamie augi, pielietojot mantojumā no vecmāmiņām pārņemtās zināšanas, bieži tiek izmantoti tradicionālajā medicīnā, gatavojot uzlējumus un dažādas tējas, taču, iedvesmojoties no augu sastāva, tiek radīti arī, piemēram, medikamenti pret gripas simptomiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja farmaceite, Ziemeļu dabas medicīnas muzeja vadītāja Liāna Aldiņa. 

Cēsīs drīzumā atklās Ziemeļu dabas medicīnas muzeju, tā mērķis būs informēt un izglītot sabiedrību par to, kas pieejams mūsu dabā, kas ir tie augi, kas pie mums aug, un kā tos izmantot cilvēka dzīvē, stāstīja Aldiņa. 

Viņa norādīja, ka ir svarīgi pārņemt paaudžu paaudzēs nodotās zināšanas par augiem, lai, piemēram, zinātu kādas auga daļas izmantot konkrētiem nolūkiem. 

“Ja vairāk gribēsim vitamīnus, tās visbiežāk būs ogas, teiksim pīlādži, smiltsērkšķi. [...] Piemēram, mellenēm būs atšķirīga iedarbība atkarībā no tā, mēs lietosim ogas vai lapas,” viņa stāstīja. 

Zināšanas par augiem lieti noder arī medikamentu ražotājiem, piemēram, visiem labi zināmais aspirīns jeb acetilsalicilskābe ir cēlies no augu pasaules, no vītola mizas, kas satur salicilskābes savienojumus, kas tālāk atvasināti, lai lietotu medicīnā. 

“Ne tik senā pagātnē ir gripas, pretvīrusu preparāti, konkrēti oseltamivirs, ko lieto gripas profilaksei un simptomu mazināšanai – tiem pētnieki iedvesmu ir guvuši no zvaigžņotā anīsa, attiecīgi izdalot savienojumus, skatoties uz pretvīrusu īpašībām un attīstot to tālāk,” norādīja Aldiņa. 

Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Ieva Mežaka atklāja, ka, salīdzinot vecākus un jaunākus pētījumus par augu lietošanu tradicionālajā medicīnā, atklāts, ka Latvijā biežāk lietotie augi ir kumelīte, ceļtekas, pelašķi. Mūsdienās nācis klāt tas, ka tiek lietoti bērzi, nātres, ozoli. Lielākoties cilvēki lieto to, ko pazīst vislabāk. 

“Katrā ģimenē ir ļoti individuāls augu lietojums, gan tas, kuras auga daļas tiek lietotas, gan tas, kādiem mērķiem. Tad, kad 2017. gadā Latgalē, Dagdas novadā, aptaujājām cilvēkus par to, kādus augus viņi lieto, mēs ieguvām zināšanas par 116 dažādām sugām, kas tiek izmantotas ārstnieciskiem mērķiem, un tas ir tikai viens novads,” viņa stāstīja. 

“Tiešām ir vērts aprunāties ar savām vecmāmiņām, iziet pļavā, gūt to pieredzi un iegūt zināšanas no saviem priekštečiem,” uzsvēra Mežaka. 

Vienlaikus augu lietošanā jābūt arī uzmanīgiem, jo atsevišķu augu sastāvā ir vielas, kas, lietotas nepareizi vai pārmērīgi, var atstāt diezgan nopietnas sekas uz cilvēka veselību, uzsvēra Aldiņa:

“Nevajadzētu aizmirst to, ka, lai gan augi ir mums visapkārt riņķī, nav tā, ka augs būs tikai nekaitīgs, arī augos ir gana stipras iedarbības vielas, un tas var kaitēt organismam, ja tiks lietotas nepareizi.”

 

Latvijas pļavu augi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt